Kā valsts pati sevi stulbi apčakarēs, jeb izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Kāpēc mikrouzņēmuma nodokļa likumā esošie caurumi patiesībā valstij nāca par labu?

Nav noslēpums, ka, parādoties MU (mikrouzņēmuma) nodoklim, daudzi uzņēmēji to izmantoja par pamatu shēmām, kas ļava aplokšņu algas nomainīt pret legālu mazā mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanu. Proti, normāla firma sadalīja darbiniekus pa mikrouzņēmumiem, lai varētu maksāt mazo mikrouzņēmuma nodokli, kas ir 9% (reālais nodoklis normālam darbiniekam oficiāli ir ~45%, tāpēc mums ir aplokšņu algas). Ieguvēji itkā bija visi, uzņēmējs var atļauties 9% nodokli, darbinieks visus ienākumus saņem legāli un arī aldziņa nereti sanāk lielāka, valsts saņem 9%, kurus agrāk nesaņēma. Tiem, kas par to neko nav dzirdējuši – agrāk 7% – 12% saņēma “melnās” firmas, kas nodarbojās ar naudas atmazgāšanu un deva iespēju uzņēmumiem tikt pie skaidras naudas ko izmaksāt aplokšņu algās. Līdz ar MU nodokļa ieviešanu un saistītajām shēmām, uzņēmumiem bija izdevīgāk maksāt 9% valstij, nekā 7% – 12% “bandītiem” un valstij neko.

Kas tagad notiks?

Mani ir sasniegusi jauna informācija par izmaiņām MU nodokļa likumā. Valsts izdomājusi krānu piegriezt un gudriniekus iztrenkāt, lai šādas shēmas vairs nebūtu iespējamas. Visādu citādu izmaiņu starpā jaunajā likumā paredzēti šādi ierobežojumi:

Par MU nodokļa maksātāju nevarēs būt uzņēmumi, kas

1) nodarbojas ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem (definīcija: darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku nolūkā to norīkot uz laiku veikt darbi citā uzņēmumā – tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem);

2) sniedz pakalpojumus komersantam, ar kuru kādam no MU darbiniekiem (arī īpašniekam) pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis spēkā darba līgums UN šie pakalpojumi rada vairāk nekā 75% no MU ceturkšna apgrozījuma.

Tā kā grozījumi likumā nav pieņemti, tad ir iespējamas turpmākas izmaiņas. Acīmredzams, ka vairs neies krastā vienkāršais variants, kad darbinieks reizē sēž uzņēmuma ofisā par minimālo algu un pārējo algas daļu saņem kā mikrouzņēmuma īpašnieks vai darbinieks.

Kurš no tā iegūst un kāpēc valsts paliks “apčakarētā” lomā?

Tai pat laikā grāmatveži un juristi jau gatavo variantus un shēmas, kā šos jaunos grozījumus apiet. Man šķiet, ka efekts šiem grozījumiem būs minimāls, jo pavisam lieli un nopietni uzņēmumi shēmošanu ar mikrouzņēmumiem neizmantoja arī līdz šim, savukārt krūmu firmas pa lielam tomēr šos ierobežojumus varēs apiet un es pat zinu kā – ar jaunām shēmām vai vecajām labajām aplokšņu algām.

Lielākais ieguvējs, manuprāt, būs likumdevēja institūcija, kas varēs likt roku uz sirds un apgalvot, ka ir darījusi visu, lai apkarotu nodokļu optimizētājus un salāpītu caurumus savos likumos. Valsts kopumā varētu arī būt zaudētājs, jo daļa no uzņēmējiem, kas izmantoja šīs shēmas varētu pāriet atpakaļ uz aplokšņu algām, pārējie gluži vienkārši pārshēmosies, nodibinot papildu uzņēmumus, lai apietu ierobežojumus. Neviens netaisās maksāt lielākus nodokļus!