Piedalies akcijā – izglāb Jūrmalas kāpas!

Jūrmalas aizsardzības biedrība svētdien 10. jūnijā plkst. 12:00 rīko publisku pasakumu (sapulci) Jūrmalā, autostāvvietā Kļavu ielas galā pie jūras. Runas nebūs vairāk par 5 minūtēm. Pasākums notiks blakus 45000m2 lielam priežu mežam Kāpās, kuru pēc jaunā plāna paredz apbūvēt ar 5- stāvu ēkām. Vairāku tūkstošu iedzīvotāju paraksti sabiedriskajā apspriešanā nav ņemti vērā. Būs arī informācija par citām teritorijām, kur JAB ir savs viedoklis. JAB vēstule domei tiks ievietota www.jab.lv tuvākajās dienās. Mēs vienkārši aicinam cilvēkus atbraukt, paskatīties, pabūt kopā 1 stundu. sāksim precīzi 12:00. Būs nedaudz mūzikas- Marko Ojala akaredeons, Ingus Ulmanis- nedaudz dziedās.

Meklējam domubiedrus, kuri piekristu atbraukt ar velosipēdu un uzvilkt šim pasākumam izgatavotu T-krekliņu. Krekliņš un karte pielikumā. Ja ir draugi, kas gatavi piebiedroties, lūdzu atsūti vārdus un kontaktinformāciju -sazināšos.

Pasākuma vieta:

Apstiprināts – Vitronic sāk beigties nauda, soda par mazākiem pārkāpumiem

Varu apstiprināt šādus faktus.

1) Kopš Aprīļa beigām fotoradariem ir samazinātas pielaides. Pašlaik izskatās, ka fotografē, ja reālais ātrums ir sākot ar +15 km/h, precīzi zināšu pateikt vēlāk, kad saņemšu pārējos protokolus (man tur jābūt ~ 4 gabaliem, robežās no +15 līdz +19), pašlaik man ir tikai viens. Laikam resnajiem cūciņiem, kas sēž Vitronic Baltija un iekšlietu ministrijā, silīte sāk tukšoties, tāpēc tiek pieņemts lēmums, izdarīt lielāku spiedienu, lai varētu labāk nobarot savu mūli uz tautas rēķina.

2) Protokoli sāk pienākt 5 nedēļas pēc “pārkāpuma” izdarīšanas datuma, bet policija, iespējams, lēmumus pieņem ar atpakaļejošu datumu. Interesanti, ka lēmuma datums ir tieši 30 dienas pēc pārkāpuma datuma, bet reālais saņemšanas datums pastā un CSDD e-pakalpojumos ir 37 dienas. Neticu tādai sakritībai un neticu, ka pasts darbojas tik lēni. Bet nu vienalga. Tātad, divi varianti – maitas taupa uz resursiem, cenšoties izspiest maksimālo sulu, vai arī, samazinot pieļaujamo limitu, izdevies piečakarēt tik lielu skaitu braucēju, ka netiek galā.

Kas attiecas uz manu personīgo viedokli – ar laiku viņi tās kastes varēs sev iestādīt, jo jau tagad vadītāji sāk apzināt radaru vietas un, gluži vienkārši, pirms paša radara piebremzēt, vēlāk turpinot ceļu ierastajā ātrumā. Tas, protams, čakarē satiksmi, tomēr nekādi neliedz 90% no laika braukt ar tādu ātrumu kadu sirds kāro. Ir nejauši sanācis piedalīties eksperimentā, kur visa Jūrmalas šoseja tika izbraukta ar ~150 – 190 km/h ātrumu, neskatoties uz diviem fotoradariem un policijas ekipāžu. Galu galā pirms radariem var piebremzēt, savukārt policiju 80% gadijumu atmasko radaru detektors vai Waze. So this is not the end of the world. Ir valstis, kur ir daudz sliktāk (vairumā valstu gan ir daudz labāk).

Manas rekomendācijas paliek vecās – lietojam veselo saprātu, braucam ar drošu ātrumu (vilkties uz 85km/h pa trešo joslu nav drošs ātrums), lietojam Waze, lietojam detektoru, atceramies radaru vietas un turpmāk pirms tām piebremzējam.

Nobeigumā foto no noziedzīgā nodarījuma:

Celtniecība Dzimtenes ielā 1 apturēta, bet darbi turpinās

Kā noskaidroju pie Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes locekļa Gunta Grūbas, būvniecība objektā Dzimtenes ielā 1 pašlaik itkā oficiāli ir apturēta. Pie kam, izrādās, neskatoties uz izsniegto būvatļauju, šī celtniecība faktiski ir preturinā ar aizsargjoslu likuma 6. un 36. pantu. Arī pēc TV3 raidijuma Nekā Personīga sižetā minētā, būvatļauja itkā esot apstrīdēta un darbi būtu jāapstādina. Tomēr praksē tā tas nu galīgi nav. Darbi rit pilnā sparā…

Sestdiena, 19. maijs – rit izolācijas ieklāšana:

Ceturtdiena, 24. maijs – jau daļēji ielieta pagrabstāva grīda:

Vēl viens garāmgājēja foto, kas uzņemts 24. maijā – celtnieki rosās un strādā:

Bet ko tad tiem lielajiem padarīsi, viņi var ignorēt noteikumus un lēmumus, samaksās pāris simtus sodiņos un turpinās, likums jau ir mums – parastajiem cilvēkiem!

Vieglie miljoni – kā viesu namu pie jūras pārtaisīt par daudzdzīvokļu māju

Daudzdzīvokļu “viesu nams” Kāpu ielā 95 “Jūras pērle”

Ņemot vērā milzīgo rezonansi, saistībā ar rakstu “Jūrmala, Dzimtenes iela 1 – afēra vai tomēr sabiedrības labums“, nolēmu šo tēmu paturpināt jau ar konkrētiem faktiem un juridiskajām shēmām… un kas tik neatklājas…

Būvēt daudzdzīvokļu ēku sabiedriskās apbūves un komercdarbības zonā, kur pēc likuma atļauta tikai sabiedriskā apbūve, ir normāla prakse. Visi gudrie tā dara!

Izrādās, Dzimtenes iela 1 nebūt nav ne pirmais, ne vienīgais un ne pēdējais būvobjekts, kur ar meistarīgām juridiskām manipulācijām uz zemes gabala, kas pēc būtības ir paredzēts sabiedriskām celtnēm un tūrismu veicinošai infrastruktūrai, patiesībā tiek uzbūvēts daudzdzīvokļu nams Maskavas viesiem. Šādu namu Jūrmalā ir desmitiem.

• Kāpu ielā 95 zem nosaukuma “viesu mājas rekonstrukcija” tika uzbūvēts daudzdzīvokļu nams ar nosaukumu “Jūras Pērle”, kurā pašlaik aktīvi tirgo dzīvokļus.
• Z. Meirovica prospektā 11 tiek būvēts “atpūtas namu komplekss”, kurā bez lielas kautrēšanās tiek tirgoti dzīvokļi.
• Rembates ielā 4 uz par lētu naudu iznomātas zemes tika uzbūvēta 8 stāvus augsta “daudzfunkcionāla ēka”, kura patiesībā ir daudzdzīvokļu ēka, kas pie tam stāv tukša un, iespējams, nemaz nav droša dzīvošanai. Sīkāk Dienas Biznesā.

Augstāk minētie ir tikai daži piemēri, jo tādu namu Jūrmalā ir desmitiem. Man gluži vienkārši nav ne laika, ne spēka visus apbraukāt, izanalizēt un apkopot, tāpēc minu tikai dažus. Principā šāda vērtīgas piejūras zemes izsaimniekošana tiek uztverta par absolūti normālu praksi.

Ilustratīvs attēls: Nemaz nav jākautrējas, blakus oficiālajai plāksnītei, kas vēsta, ka būvēta tiek sabiedriska celtne, liekam pārdošanas plakātu!

Shēmas pamatprincipi – kā pareizi sagrozīt likumu, lai visus apčakarētu.

Sabiedriskās apbūves zonā, īpaši Jūras tuvumā, dzīvojamās ēkas nav atļauts būvēt, jo tās nenes maksimālu labumu Jūrmalas iedzīvotājiem. Toties ir atļauts būvēt tūrisma objektus un komercdarbības celtnes, piemēram, viesnīcas, atpūtas centrus utml. Lai apietu likumdošanu, tiek pielietota šāda shēma:

1. Uzprojektējam daudzdzīvokļu namu un nosaucam to par “viesu nams” vai “atpūtas nams”.
2. Dabūnam būvatļauju un visus saskaņojumus un bliežam augšā!
3. Kad celtne gatava, pārdodam dzīvokļus kā domājamās daļas no “viesu nama” vai “atpūtas nama“.

Kāpēc tas ir slikti un kāpēc ir vērts nepriecāties.

Šāda rīcība ir slikta, jo daudzdzīvokļu mājas nekādi neveicina ne tūrisma pieaugumu, ne darba vietu rašanos, ne naudas ieplūšanu Jūrmalas budžetā ilgtermiņā. Kaut vai tajos pašos Asaros, Dzimtenes ielā 1, nav ne foršas kafejnīciņas, ne sakārtotu sporta laukumu, nedz pat normālu labierīcību, nemaz nerunājot par normālu viesnīcu, toties bija perfekta vieta, kur to visu uzbūvēt. Šādi zemes gabali ir ierobežotā skaitā un drīz to vairs nebūs. Tomēr nekā… foršajā vietiņā pie jūras būs daudzdzīvokļu māja. Tā vietā, lai tūkstošiem cilvēku ik gadu te atstātu savu naudu nodokļos un algās, tādējādi stimulējot Jūrmalas pilsētas un Latvijas valsts ekonomiku, tiek lobēta dzīvokļu celtniecība, no kā ieguvēji ir dažādi miljonāri, kas nodarbojas ar NĪ attīstīšanu.

Jūrmala, Dzimtenes iela 1 – afēra vai tomēr sabiedrības labums

Tātad īsā versija – kaut kāds uzņēmīgs čalis – miljonārs Aleksandrs Osokins kopā ar biznesa partneri par 54 latiem mēnesī ir iznomājis zemi Asaru pludmalē, aizklapējis ciet publisko autostāvvietu, nožogojis kāpu zonu un šopavasar sācis tur būvēt ekskluzīvu daudzdzīvokļu māju. Dzīvokļi šajā mājā jau tiek tirgoti par 6000 Ls kvadrātmetrā (avots – video no TV3 Nekā Personīga).

Tā kā būvēt dzīvojamās mājas kāpu zonā ir aizliegts, tad projekts tiek nosaukts par viesu nama celtniecība. Savukārt privātfirma, kas būvē šo viesu namu, saucas SIA Jūrmalas zemes fonds, acīmredzot, lai apčakarētu ziņkārīgas omes un pārējo sabiedrību, liekot padomāt, ka celtni būvē Jūrmalas pašvaldība.

Jūrmalas dome apgalvo, ka viss noticis likumīgi un neesot pamata satraukumam, savukārt nekustamā īpašuma aģentūras Ordo mājas lapā atrodams šāds teksts:

Tulkojums – daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

Arī Ordo mājas lapā atrodamie projekta rasējumi skaidri parāda, ka celtnei nav nekāda sakara ar sabiedrisku ēku – visos 3 stāvos, ieskaitot pirmo stāvu, paredzēti tikai dzīvokļi, bet pagrabā – pazemes autostāvvieta.

Pirmā stāva plānojums – nav redzamas nekādas viesu namam raksturīgas koplietošanas zonas. Tur ir tikai dzīvokļi.

Ēkas fasāde – ēkas pagalms saplūst ar pludmales smiltīm. Tātad – šī ir vistuvāk jūrai uzbūvētā daudzdzīvokļu māja Latvijā.

Savukārt, salīdzinot reālo darbu vietu ar attēliem, kas atrasti arhitektu biroja Palast Architekts mājas lapā, redzams, ka koks, kuru vizualizācijā ir bijis paredzēts atstāt, jau ir nocirsts. Tāpat, pievienotajā tekstā norādīts, ka tirdzniecība sākas no 2012 gada. Tātad tas ir ātras daudzmiljonu peļņas projekts, nevis viesu nams ilgtermiņa tūrisma attīstībai, jo viesu namos parasti dzīvokļus netirgo.

Pašlaik Asaru pludmale izskatās pēc bēdu ielejas…

Nožogota visa teritorija līdz pat pludmales smiltīm.

Pie jūras turpmāk piebraukt var tikai izredzētie.

Dabas pamatne ir pilnībā iznīcināta un nevis, lai piesaitītu tūristus vai uzbūvētu kādu kafeinīciņu vai restorānu – nē – te būs dzīvokļi turīgiem cilvēkiem.

Kāpu zona.

Atbildīgie.

Reaģējot uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sižetu, dzīvokļu tirdzniecība Ordo mājas lapā uz laiku tikusi maskēta kā “investīciju projekts”, arī cena 6000 Ls/m2 vairs neparādās. Patiesībā šī lapa uz doto brīdi nemaz nav pieejama un šis ir pēdējais ekrānuzņēmums, kuru man izdevās sadabūt.

Papildus tam, ka ir nocirsts koks, kura ēnā veldzēties varēja atpūtnieki, jaunbūvējamās ēkas novietojums varētu būt arī bīstams, jo vētras laikā ūdens atnāk līdz pat projektētās ēkas ieejai.

Es esmu par atīstību un es uzskatu, ka šajā vietā jau sen vajadzēja uzbūvēt atpūtas centru vai izklaides parku pilsētas viesiem un iedzīvotājiem. Asaru pludmali jau sen vajadzēja sakopt un apbūvēt ar infrastruktūras objektiem. Asaru pludmalē katastrofāli pietrūkst normālas labierīcības, dušas, kvalitatīvu volejbola laukumu, kvalitatīvas kafejnīcas un citas infrastruktūra. Ekskluzīvi dzīvokļi ir pēdējais, kas sabiedrībai nepieciešams, tāpēc esmu pret daudzdzīvokļu māju jūras krastā un pret piekļuves ierobežojumiem. Tāpat esmu pret to, ka vērtīgu zemi dažiem izredzētajiem dala par velti.

Man gribas uzdot šādus jautājumus:

Kā kaut kas tāds varēja notikt sabiedrības acu priekšā?

Kā iespējams iznomāt ekskluzīvu zemes gabalu par 54 latiem mēnesī?

Kāpēc vides ministrija neko nedara, lai acīmredzamo netaisnību novērstu?

Ja citi dara tā – tad kāpēc lai pārējā sabiedrība ievērotu spēles noteikumus, maksātu nodokļus un izturētos ar cieņu pret valsti?

Varbūt man nav taisnība, iespējams esmu kļūdījies, varbūt uzņēmīgi cilvēki tiešām būvē kādu SPA centru vai atpūtas kompleksu tūristu piesaistei?

Gaidīšu jūsu komentārus!

Zivtiņa meli, jeb kā, kopš fotoradaru uzstādīšanas, palielinās negadījumos bojā gājušo skaits

Foto no kasnotiek.com

Kad parādījās pirmie fotoradari, Zivtiņš & Co solīja, ka

1. uzlabosies ceļu satiksmes drošība;
2. atbrīvosies ceļu policijas resursi, CP varēs mazāk kontrolēt ātrumu un vairāk nodarboties ar svarīgākām lietām;
3. godīgajiem autovadītājiem nav par ko uztraukties, jo nebūtiskus pārkāpumus fotoradari nefiksēs.

Vai kāds būs pārsteigts, ja es teikšu, ka Zivtiņš un iekšlietu ministrs ir melojuši? Visas gudrās runas no amatpersonu mutēm par sabiedrības labumu no fotoradariem ir bijušas bullshit (buļļa kakas).

Meli Nr. 1: Uzlabosies satiksmes drošība.

Salīdzinot ar 2011 gadu:

• Bojā gājušo skaits ir palielinājies par 29%
• Negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājies par 21%
• Alkohola un narkotisko vielu reibumā izraisīto negadījumu skaits ir palielinājies par 168%

Nu ko, Zivtiņ. Es zinu, ka Tu lielīsies ar 5% kritumu starp sīkajiem negadījumiem, kur ir saskrāpētas tikai mašīnas, bet CSDD statistika skaidri un gaiši parāda, ka situācija pasliktinās, tiek ievainoti un iet bojā vairāk cilvēku un uz ceļiem ir vairāk dzērāju.

Kur tad ir tas drošības pieaugums? Kur? Un kad es saku “beidz dirst”, tas ir nevis tāpēc, ka esmu slikti audzināts, bet tāpēc, ka tautai tiek rupji un skarbi melots. Jā, fotoradari varbūt varēja uzlabot drošību uz ceļiem, bet ši lieliskā ideja tika pamatīgi sajāta, koruptīvām un biznesa interesēm aizejot pirmajā plānā. Bet varbūt gan Zivtiņš, gan visi tie speciālisti gluži vienkārši bija fucking retards (absolūti stulbeņi)?

Meli Nr. 2: Arbrīvosies ceļu policijas resursi, lai varētu veikt svarīgākus uzdevumus.

Laiks iet, radari strādā, bet ātruma ķerstītāju skaits ceļu policijas rindās nesamazinās. Ir man detektors un Waze un labi redzu kāda ir situācija. Atzīšos – esmu arī ticis noķerts par ātruma pārsniegšanu (15 – 20km/h) ne retāk un ne biežāk kā pirms fotoradaru ieviešanas. CP tiek manīti vecajās labajās vietiņās – pārsvarā taisnos ceļa gabalos ar labu segumu, kur ir viegli nejauši pārsniegt ātrumu un tas nevienam netraucē. Tāpat CP ņem naudiņu (un es nemaz viņus par to nenosodu). Tā ir, visi to zina un esmu pats arī redzējis. Nekas nav mainījies – vispār.

Kur tad ir tie atbrīvotie resursi? Bojā gājušo skaits palielinās, dzērāju skaits arī, bet CP joprojām ganās pa krūmiem.

Meli Nr. 3: Nebūtiskus pārkāpumus fotoradari nefiksēs.

Sākumā viss bija labi. Tiktiešām par fotoradariem uztraukties vajadzēja vien pārgalvīgākajiem vadītājiem, jo nelieli pārsniegumi līdz 20 km/h nemaz netika fiksēti. Diemžēl, man ir radušās aizdomas, ka pielaides tiek samazinātas, jo pēdējo 2 nedēļu laikā esmu ticis bildēts 4 reizes ar +15 km/h līdz +18 km/h pārsniegumu (protams, kā parasti, taisnās vietās, kur nav gājēju, ne krustojumu). Taisnības labad jāsaka, ka neesmu vēl saņēmis nevienu čeku, tāpēc pastāv varbūtība, ka radaru uzstādītāji tikai testē papildus peļņas iespējas.

Skumja izrāde

Fotoradari bija lieliska iespēja gan uzlabot satiksmes drošību, gan nopelnīt kādu kapeiciņu – varbūt nedaudz, bet tomēr. Diemžēl viss potenciālais sabiedrības ieguvums nosprāga, jo, kā jau mūsu valstī tas pieņemts, izveicīgi cilvēki uzlika savas sūdainās rokas un pārvērta ideju par cirku – naudas mašīnu. Kuri tie bija? Tas ir portāla pietiek.com kompetencē.

Man visa šī ambrāža atgādina neveiksmīgu teātra izrādi, kur Zivtiņš tēlo galveno pamuļķi, bet patiesie ļaundari slēpjas aiz dekorācijām. Un, izrādei beidzoties, skatītāji ir vīlušies – neviens neapplaudē. Klusumu pārtrauc vien čalis no pēdējās rindas, skaļi saukdams – “you suck”.

Peļņas nolūkā samazina fotoradaru ātruma pielaides?

Mana bloga lasītāji un drosmīgākie autovadītāji jau sen bija atklājuši, ka fotoradaros bija uzstādītas pietiekami demokrātiskas ātruma pielaides, lai tie nefotografētu ikvienu parastu autovadītāju ar sīku grēciņu likuma priekšā. Proti, par fotoradariem uztraukties vajadzēja vien pārgalvīgākajiem vadītājiem, jo nelieli pārsniegumi līdz 20 km/h nemaz netika fiksēti.

Diemžēl, man ir radušās aizdomas, ka pielaides tiek vai drīz tiks samazinātas, jo pēdējo 2 nedēļu laikā esmu ticis bildēts 4 reizes ar +15 km/h līdz +18 km/h pārsniegumu (protams, kā parasti, taisnās vietās, kur nav gājēju, ne krustojumu – Jūrmalas šosejas viducis un Jūrmalā, Rīgas ielā, 70 km/h zonā pirms Dzintaru tilta).

Taisnības labad jāsaka, ka neesmu vēl saņēmis nevienu čeku, tāpēc pastāv varbūtība, ka radaru uzstādītāji tikai testē papildus peļņas iespējas. Un tas jau arī nebūtu nekāds brīnums, jo vadītāji nav pamuļķi un ir sākuši viens otru brīdināt gan ar gaismām, gan caur Waze, gan internetā. Tas, protams, bojā Vitronic naudas plūsmu, tādēļ radaru uzstādītāji meklē arvien jaunus veidus, kā palielināt savu peļņu.

Ja kāds ir saņēmis sodu par pārkāpumu līdz 20 km/h vai arī zina vairāk, lūdzu rakstiet komentāros!