Piecas patiesības par krieviem un krievu valodu

Pēdējā laikā nacionālā naida kurināšana sit augstu vilni un man riebjas noskatīties, ka latvieši nostājas pret krieviem un krievi nostājas pret latviešiem, pie kam ne viena, ne otra puse lāga nesajēdz kur ir problēma un kas šim naidam par iemeslu. Bet naids ir no pirksta izzīsts, jebšu speciāli radīts ar mērķi sanaidot cilvēksu vienu pret otru un pie vainas ir konkrēti cilvēki un politiskie spēki, nevis sabiedrība. Lieku visu pa plauktiņiem…

1. Krieviski runājošie nav tizlāki, stulbāki vai ļaunāki par latviešiem. Tādi paši cilvēki vien ir.

Man (un vairumam latviešu?) nav nekas pret krieviem un krievu valodu. Pazīstu daudzus krieviski runājošos – gan Latvijas pilsoņus, gan Krievijas pilsoņus, gan krieviski runājošus ukraiņus un armēņus. Guess what? Viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, latvieši. Nav ne stulbāki, ne tizlāki, ne ļaunāki vai riebīgāki. Bet viņi ir cilvēki un dzīvo tepat līdzās. Vēsture, ekonomiskā situācija un citi apstākļi viņus ir ieskalojuši svešā teritorijā tāpat kā daudzus latviešus, kas dzīvo Īrijā, Anglijā u.c. zemēs.

Varbūt arī lielāka daļa noziedznieku un sabiedrības pabiru ir krieviski runājoši un tas pat varētu būt (es nesaku ka ir) saistīts ar krievu tautības mentalitāti, tomēr varbūtība, ka tevi piečakarēs latvietis ir gandrīz tikpat liela kā varbūtība, ka tevi piečakarēs krievs vai žīds. Varbūt krieviski runājošie dēļ mentalitātes ir agresīvāki, bet “pa seju var norauties” kā no krieviski runājošajiem tā no latviešiem.

2. Vairumam krieviski runājošo nav tieša sakara ar okupāciju.

Visas tās runas par okupantiem šķebina. No tiem krieviski runājošajiem, kas pašlaik vēl ir dzīvi, labi jau saujiņa ir tādu, kas bija vainojami, vai piedalījās okupācijā – varbūt vēl ir palicis kāds sačākstējis pensionārs kādā piesmakušā istabiņā, vai kāds radikālis ar vienu rievu smadzenēs, bet reāli 99.9% uz ielām, birojos, skolās utt. nav nekādu okupantu. Krievu saukāšana par okupantiem ir tikai plika un pliekana nacionālā naida kurināšana un cilvēku apvainošana. Jā, PSRS okupēja Latviju, jā, tas bija par iemeslu okupējušās nācijas tautības ienākšanai Latvijas teritorijā, bet come on, kāds 15 gadīgai skolniecei, kuras vecāki ir krieviski runājoši, sakars ar okupāciju? Visus krievus saukt par okupantiem – tas ir gandrīz vai rasisms. Neaizmirsīsim, ka barikādēs un cīņās pret OMON bija arī pa kādam (ne daudz, bet pa kādam) krieviski runājošajam.

3. Krievu valoda nav slikta, to zināt ir labi.

Latvijā valsts valoda ir latviešu un ir jāpietiek tikai un vienīgi ar latviešu valodas zināšanām (un tā tam būt mūžīgi), bet, ņemot vērā krievu valodas popularitāti visā pasaule, krievu valodas zināšanas ir tikai priekšrocība un ieguvums jebkuram inteliģentam latvietim vai jebkuras tautības cilvēkam. Nav slikti, ja latvietis māk runāt krieviski.

4. Valodas problēmas Latvijā nav. Vairums krieviski runājošo var un grib tikt galā.

Manuprāt, caurmērā ne  latviešiem ne krieviem nav nekādu problēmu ar esošo situāciju, visi dzīvojam komfortabli un arvien vairāk krieviski runājošo apgūst latviešu valodu. Īpaši augsts latviešu valodas apguves līmenis ir skolnieku un studentu starpā. Kad mācījos LU, nebija mums neviena krieviski runājošā, kas atpaliktu dēļ tā, ka nemācētu valodu, visi mācēja sazināties latviski, vairums pat tekoši. Cilvēkiem nav problēmu ar latviešu valodu. Varbūt ir pa kādam krieviski runājošam pensionāram, kas kādreiz uzduras uz tādu latvieti, kas nerunā krieviski, bet, piedodiet par skarbumu, tas ir tikai laika un evolūcijas jautājums.

Patiesībā daudzi krieviski runājošie grib uzlabot savas latviešu valodas prasmes un runāt latviski, bet bieži vien sadzirdot akcentu, latvieši to neļauj un paši pāriet uz krievu valodu. Par šo man sūdzās kaimiņiene – “Kā es varu iemācīties runāt latviski, ja visi latvieši ar mani cenšās runāt krieviski?”

5. Parakstu vākšana par krievu valodu ir dažu ļaunu cilvēku lēta un zemiska destruktīva darbība, jo tā sabiedrībai nodara tikai ļaunumu.

Tā vien šķiet ka visas šīs aģitācijas par krievu valodu kā otru valsts valodu ir plika, lēta un zemiska nacionālā naida kurināšana, kad daži ļauni cilvēki ar zemiskiem līdzekļiem mēģina sanaidot krievus pret latviešiem un latviešus pret krieviem. Kāpēc?

Pirmkārt, šīs aktivitātes ne tikai kā nevienam nepalīdz, bet nodara tikai ļaunumu gandrīz visai sabiedrībai, jo:

1) Kampaņai nav jēgas. Valodas barjeras praktiski nav un ja arī ir tad ar katru gadu arvien mazāk. Perspektīvā krievu valoda kā valsts valoda gandrīz nevienam pilsonim nav vajadzīga.

2) Kustība par krievu valodu kā valsts valodu nekad nesavāks vajadzīgo balsu skaitu. Visi to saprot. Jau pašā iesākumā ir skaidrs kā šī ir tukša valsts naudas tērēšana – destruktīva rīcība.

3) Pat vairumam krieviski runājošo nemaz to valodu tik ļoti nevajag. Savāca tikai 150 000 parakstu un liela daļa, iespējams, paši nemaz nesaprata kāpēc parakstījās. Tātad vairumam krieviski runājošo par šo visu ir, godīgi sakot, “pajāt”.

4) Līdzekļi kādi tika izmantoti parakstu vākšanā ir lēti un zemiski. Mēģinājumi apčakarēt latviešus sociālajos tīklos, kā arī piedabūt latgaliešus parakstīties itkā par latgaliešu valodu ir ļoti zemiska un neētiska rīcība, kas tikai apstiprina, ka akcijas organizatori ir zemiski nelieši.

Otrkārt konkrētiem politiskajiem spēkiem tas ir ideāls veids kā celt savus reitingus, bet tauta no tā neiegūst neko – ar garantiju, neviens parastais cilvēks neko neiegūst.

Treškārt, dažām personām, kas, iespējams nevar sasniegt gandarījumu savā dzīvē un varbūt vispār atrodas nepareizajā vietā, šī ir iespēja celt savu pašapziņu un gūt zināmu apmierinājumu un noteiktas sabiedrības daļas atzinību. Neesmu psihologs, precīzi nepateikšu, bet es nezinu kam jānotiek, lai pilnīgi vesels un ar sevi mierā esošs cilvēks svešā valstī mēģinātu iet un veidot kaut kādas nekārtības un šķelšanos.

Tāds lūk ir mans viedoklis…

—

Bonuss: Dažos punktos līdzīgs viedoklis, kuru izsaka pazīstama krievu politiķe un Krievijas partijas “Demokrātiskā savienība” dibinātāja