Kāpēc Viņķelei ir rūgta, bet taisnība
Pirms kāda laika izlasīju rakstu Dienas Biznesā Viņķele: pensionāri nesaprot, ka saņem pašu nenopelnītu naudu un pie sevis nodomāju – Viņķele ir vai nu stulba vai ar pautiem, un stulba viņa nu gan nav, tātad – beidzot kādam ir iekšas pateikt, kā ir, nevis tukši politizēti muldēt ar mērķi pirms vēlēšanām “ielīst pakaļā” maksimālam elektorāta skaitam.
Pāris dienas vēlāk, protams, ir izcēlusies anormāla ažiotāža ap Viņķeles apgalvojumiem par to, ka pensionāri patiesībā saņem pašu nenopelnītu naudu. Nu pensionāri jūtas aizvainoti, un visi viņus aizstāv, jo, redz, sliktā Viņķele pauž naidu un cinismu.
Situācija, kāda tā ir patiesībā…
Jāsāk jau ar to, ka arī mans tēvs ir pārādos iestidzis pensionārs-invalīds uz nabadzības sliekšņa – visu mūžu nostrādājis, mūža iekrājumi 60 000 rubļu pagalam, un tagad nesaņem pat 100 latus mēnesī. Tā ir maucība (citēju Streipu, Šadurski utt.), ka šāda netaisnība notiek, bet, vai pie tā ir vainīga Viņķele?
Un vai bļāvēji vispār saprot, ka tieši tāpēc, ka pensionāri [ne savas vainas dēļ] saņem svešu naudu, mums ir tik liels sociālais nodoklis [ar visām tā sekām], jo, atšķirībā no normālas pensiju sistēmas, kur pensijai tiek iekrāts no gadu gaitā maksātiem nodokļiem, Latvijas strādājošie cilvēki uztur šībrīža pensionārus, savukārt savai pensijai neko neiekrāj (apburtais loks).
Tā vien šķiet, ka ļoti liela sabiedrības daļa ar skaļākajiem brēcējiem priekšgalā vai nu ir stulbi, vai nodarbojas ar priekšvēlēšanu aģitāciju, vai arī gluži vienkārši ir uztvēruši Viņķeles teikto personīgi un ar aizvainojumu, nemaz nemēģinot iedziļināties jautājuma būtībā. Varu saderēt, ka vairums nemaz nav izlasījuši Viņķeles teikto tālāk par avīžu virsrakstiem. Savu artavu skandālā ir noteikti pienesuši arī tie žurnālisti, kam žurnalistikas ētika ir kā mērkaķim mikroskops.
Latviešiem, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, ir ļoti riebīga tendence gausties, sūkstīties, bļaustīties un tikai tad, kad tas nepalīdz – varbūt arī paprovēt lietot savas smadzenes un aizdomāties, kāpēc ir tā, kā ir. Ļoti daudzi latvieši by default uzskata, ka viņi ir nežēlīgas netaisnības upuri un cietušie, un tas dod tiesības nedomāt līdzi notiekošajam. Savukārt pie visām nelaimēm vainīga ir mistiska, nedefinēta cilvēku grupa – sliktie.
Guess what!? Viņiem ir pilnīga taisnība pirmajā jautājumā – dzīve ir netaisnīga, un daudzi nabadzīgie pensionāri ir netaisnības upuri un cietušie un pēc karmas likumiem nav pelnījuši tādu nicīgu dzīvi, bet tas nemaina faktu, ka viņu uzkrājums ir zudis dēļ vēsturiskiem faktoriem un tagadējā valdība tur neko nevar vairs darīt – vien pabalstīt tik cik iespējams. Un tas nedod tiesības uzbrukt tiem, kas kaut ko dara.
Kurš vainīgs? PSRS pēc būtības bija globāla sociāla nelaime, kas sačakarāja miljoniem cilvēku dzīves un nolaida visas nācijas nākotnes labklājību podā. Arī mūsu spēja vadīt valsti nav bijusi spīdoša, daudz kas ir ticis sačakarēts 90-ajos gados, kad bija iespēja ievirzīt pareizu kursu. Noteikti, ka ir vēl arī citi iemesli. Bet kāds tur sakars ar Viņķeli? Šobrīd mums ir jādara maksimums, ko varam izdarīt ar to, kas mums ir. Es neaizstāvu ministriju, patiesībā nemaz nezinu, kurš cilvēks cik labi tur veic savu darbu, bet fakts ir tāds, ka Viņķeles viedoklis ir absolūti adekvāts – Latvijas sociālajam budžetam šobrīd vairs nav nekāds sakars ar PSRS laikiem – vēsturiskā pensiju uzkrājuma nav un ir jādomā ko darīt tālāk.
Es piekrītu, ka Viņķele varēja būt saudzīgāka vārdu izvēlē. Es piekrītu, ka mazās pensijas ir netaisnība. Man žēl nabadzīgo pensionāru, un es uzskatu, ka cinismam nav vietas – šie cilvēki ir jāciena. Bet valdībai ir jādomā konstruktīvi – kāda ir situācija un ko mēs varam uzlabot. Palielināt pensijas uz Latvijas bērnu un nākotnes rēķina nav gudrs risinājums.
Nu un ko tad darīt?
Jāturpina darbs pie pensiju sistēmas izveides (tas, kas mums pašlaik ir – nav pensiju sistēma, bet kaut kāda iesācēju atrauga, un neko jau nevar gribēt, valstij ir tikai 20 gadu). Skaidrs, ka mēs nevaram ņemt piemēru no ārzemēm, jo, pirmkārt, katrā valstī situācija ir savādāka un, otrkārt, mūsu rādītāji ne tuvu neatbilst nedz Skandināvijai, nedz Rietumeiropai. Ir jārēķina, jādomā, jādara…
Dažādi iespējami risinājumi situācijas uzlabošanai:
- Neapliekamā minimuma pakāpeniska palielināšana (tiek plānots)
- PVN samazināšana pārtikai
- Sociālo nodokļu sadalīšana ar lielāku uzsvaru uz otro un trešo pensiju līmeni. Cilvēkiem nebūtu nekas pret 50% sociālo nodokli, ja viņi zinātu, ka vismaz puse aiziet viņu pensijai, nevis tagadējiem pensionāriem vai budžeta lāpīšanai. Pašlaik mūsu sabiedrība uzskata, ka sociālais nodoklis visi 40+% ir podā nolaista nauda, un viņiem ir taisnība par ~70%.
- Sociālo pabalstu griestu noteikšana (jau ir izdarīts)
Jāsaprot, ka vajadzēs gadu desmitus un lielus pūliņus, lai Latvija sasniegtu tādu labklājības līmeni, kādu mēs vēlamies, un mēs varam bļaut un vainot cilvēkus, bet tikai iedziļināšanās un problēmu risināšana virzīs mūs uz priekšu. Un pašlaik tieši Viņķele ir tas cilvēks, kas ir mūsu darītājs.
Kārlis Blūmentāls : Blogs 
1. formāli jau Viņķelei ir taisnība, bet kā jau viņa tikko izteicās TV, bet tas bijis provokatīvi un diez vai pensionāri ir tie, kas pelnījuši provokāciju
2. pensionāri varētu iekasēt nomas maksu par šosejām, tiltiem, HESiem u.c. priekš savām pensijām
par to provokāciju:
3. gan jau, ka bērni saviem vecākiem palīdzēs arī bez valsts starpniecības, bet kas maksās algas politiķiem u.c., t.i. Viņķele jau uztraucas pati par sevi?
4. ja kādam nav vecāku, tad viņam nodokļi nav jāmaksā?
vienvārdsakot, Viņķele nemāk publiski izteikties un LM štatā nav sakarīgu PR speciālistu, kas spētu šo “fušieri” ātri nodzēst, pat tagad Viņķele neatvainojas, bet turpina iesākto šķēso runāšanu
Piekrītu Tev pa 50%, bet labāk šādi nekā ministrs – PR spečuks, bet glumeklis ar sabiedrību pie pakaļas.
Sociālais budžets ir izolēts un nav nekādā sakarā ar ministru algām – par sevi viņa tā runājot toč nedomā, rest assured 🙂 + es neminēju nekādu korelāciju starp nodokļiem un vecāku būšanu vai nebūšanu. Nodokļi jāmaksā visiem.
es jau neoponēju tev, bet Viņķeles kundzei un viņas argumentācijai – jāmaksā nodokļi, lai būtu par ko maksāt pensijas maniem vecākiem
sociālais budžets ir izolēts, bet parasti jau ir tā, ka, ja uzņēmums maksā nodokļus, tad gan IIN, gan SN, gan UIN, gan PVN, jeb jebkurš valsts maizē esošais ir visvairāk ieinteresēts nodokļu nomaksā
Nepiekrītu aprakstītajam viedoklim, pie tam secinājumi balstāsuz informāciju, kas atrodama presē vai komentāros, līdz ar to tā ir vai nu preses relīze vai atstāstījums.
Pirmām kārtām domāt, ka valstī nav naudas, lai organizētu un nodrošinātu pensijas, ir ļoti naivi, te es vēršu uzmanību uz valsts iepirkumiem, kuru apjoms ir ap 1.7 miljardiem latiem katru gadu un no kuriem vēsi varētu 1/3 noņemt nost, jo lielākā daļa naudas aiziet pa kabatām. Pensijas tiek maksātas tik zemas, jo pārējā nauda tiek triviāli izzagta ar samērā vienkāršām shēmām.
Otrām kārtām, Latvijas PSR bija reģions, kurā investēja naudu no PSRS, jo uzbūvēt tik lielā apjomā rūpnīcas un infrastruktūru ar vienu Latvijas budžetu, būtu neiespējami tādā laika posmā. Pie tam nevajag domāt, ka PSRS laikā bija viena pasaule un 1991. gadā ar vienu klikšķi Latvija uzradās no tukša gaisa. Kad PSRS atdeva Latvijai neatkarību, tad automātiski valsts pārņēma visas saistības un funkcijas, kuras bija PSRS pret iedzīvotājiem, pretējā gadījumā zūs Latvijas valsts jēga pēc būtības un varētu apšaubīt varas leģimitāti.
Ministre Viņķele runā un dara to par ko īsti viņai izpratnes nav, jo pēc būtības ir klasisks valsts darbinieks, kurš dzīvo savā noslēgtā pasaulē un dara to ko viņam liek, lai pēc iespējas ilgāk sēdētu siltā vietā. Viņa arī tika iesēdināta šajā amatā, lai varētu realizēt valdības politku bez mazākām ierunām, ko viņa arī dara, jo dūšas nostāties pret valdības pzoīciju šim cilvēkam nav un nebūs.
Par pensijas sistēmu – kad tā tika veidota, bija ļoti viegli modelēt esošo pensionāru ienākumus un jebkurš cilvēks, kurš patiešām vēlās nodrošināt pensionāriem normalu pensiju, būtu iestājies pret esoši pensijas sistēmas modeli. Šis modelis tikai paņemts, jo bija lētākais nevis labākais variants.
Tieši tāpēc savā blogā vienmēr aicinu cilvēkus domāt ar savu galvu nevis balstīties uz presē esošo informāciju, jo prese ir tāds pats valdības rīks, kā oficiālās ministriju mājas lapas.
Let’s agree to disagree. Konstruktīvu diskusiju vienmēr respektēju, bet tavi fakti, īpaši jau [“valsts iepirkumiem, kuru apjoms ir ap 1.7 miljardiem latiem katru gadu un no kuriem *vēsi* varētu 1/3 noņemt nost”] neiztur kritiku.
Protams, ka neviens nav pūkains visas valdības ir katra kaut ko sačakarējušas, bet par to jau nav diskusija. Neapgalvoju, ka tikai PSRS ir vainīga un visas valdības ir strādājušas super. Bet šodien – kāda šķirba kurš vainīgs? Sistēma ir garām un viss – to arī Viņķele pateica neveiksmīgiem vārdiem. Bet baigais cepiens…
Pensiju sistēma nav kārtībā – un lai neviens nemēģina ieskaidrot, ka mums viss ok, vajag tik palielināt pensijas un nu tik būs super. Pats taču piekrīti ka sistēma nav pareiza. Neko nevar palielināt, jo sistēma nedarbojas – strādājošie uztur pensionārus un tas nav pareizi.
Ja sistēma nedarbojās, tad parasti to reformē vai nomaina, bet neizskatās, ka ministrija piedāvā kaut kādus risinājumus, lai uzlabotu situāciju tieši pensionāriem, visas reformas vērstas, lai pēc izspējas budžeta naudu novirzītu savām interesēm. Protams ļoti viegli ministres vietā iziet un šokēt ar kādu vārdu sabiedrību, bet reāli neko neizdarīt.
Tā šķirba kurš vainīgs un ne – IR ļoti pat svarīga. Un ir jāsauc visi vārdi un uzvārdi – tautai tie “varoņi” ir jāzina. Jeb varbūt Tu uzticies Tevi piemānījušam cilvēkam atkal un atkal?
sarkanakmens says : Novembris 8, 2012 plkst. 00:24
Piekrītu, autors nemaz nav pacenties saprast varas pārņemšanas mehānismu un veidu uz kā turējās ekonomika pēc neatkarības atjaunošanas. Zelts mums bija palicis, valūtu arī bijām spējīgi izveidot. Esošā situācija ir likumsakarīga un praktiski to varēja paredzēt, ja izanalizētu faktisku Latvijas rūpnīcu konkuretspēju, no kā tiek veidots IKP – mūsu labklājība.
Bet, cik saprotu, 20 gadu laikā vēl neesam sasnieguši 1991.gada IKP līmeni (ja kļūdos palabojiet).
Tu mani centies oponēt, bet patiesībā atkārto to pašu, ko e sjau teicu – piekrītu, tas viss, kas bijis ir bijis murgs, pilns ar kļūdām un šausmām. Viss kas tika sačakarēts… Neviens jau nesaka ka pie vainas *tikai* PSRS vai *tikai* Godmanis vai kāds cits… Tur ir vesels komplekss, bet pēc kara visi gudri.
Vai nebūtu jācenšas domāt nevis par to kas vainīgs, bet ko darīsim tagad un jāatbalsta tie, kas kaut ko cenšās darīt?
Latvijā no PSRS nauda neieplūda – mēs, Latvija, barojām PSRS
No PSRS mums palika novecojušas rūpnīcas, kuru produkciju pie atvērtas tirdzniecības nevienam nevajadzēja.
Lietojamas bija tikai ēkas un infrastruktūra.
Problēmu ar mazajām pensijām pastiprina hroniskā nodokļu nemaksāšana – pensijas maksā no mūsu nodokļiem (VSAOI), ja mēs tos nemaksājam, tad pensionāriem nav ko ēst.
Korupcija – tas jau ir atsevišķs temats, kurš, runājot par pensiju sistēmu, nav tas aktuālākais.
es īsti neizpratu ažiotāžu, jo Viņķelei ir taisnība. Kāpēc tāda kliegšana? Skaidrs, ka pensionāri ir pelnījuši lielākas pensijas, jo esošās nenodrošina normālu dzīvošanu, bet pie kā vainīga Viņķele, kas vnk neprot(negrib) bulšitot?
Sarkanmens par PSRS izteicās ļoti precīzi un pārmetumi par vēsturisko faktoru ietekmi uz pensiju ir nevietā.
Atzīsimies, ka lielākā daļā attīstītā pasaulē pensiju sistēma ir vienāda. Strādājošie maksā par esošajiem pensionāriem. Nekādu mistisku uzkrājumu nepastāv. Nav tādas vietas, kur saliek naudu, lai nākotnē maksātu pensijas. Nomaksāti nodokļi nonāk tautsaimniecībā atpakaļ. Otrā līmeņa pensijas uzkrājumi ir blefs. Kopš sistēma ir ieviesta, mani personīgie uzkrājumi tur ir tikai samazinājušies. Tas ir atkarīgs no pensiju pārvaldītāja, kurš iegulda tos finanšu tirgū un ir atkarīgs no spekulācijām tajā.
Runājot par valsts iepirkumiem. Sarkanmens ir pilnīga taisnība. Trešdaļa naudas tiek pārdalītas bagātiem, kuri no tās nemaksā nodokļus. Bet jāsaprot, ka tā vai tā, korupcijas elementi būs vienmēr. Atliek vien saprast, kā var aplikt ar nodokļiem korupcijas darījuma dalībniekus.
Pensiju izmērs ir tieši saistīts ar algu izmēriem tautsaimniecībā, ka arī tas ir politisks jautājums. Atrisinot šos jautājumus varam panākt pieņemamu pensiju līmeni. Bet ne ātrāk par 30 gadiem. bet arī tad pensionāri nesaņems un sūdzēsies.
Būšu ļoti priecīga, ja autors radīs atbildi arī uz 2 jautājumiem –
1) Kur 90.-to gadu beigās izkūpēja 1 miljards latu, kas bija uzkrāti sociālajā budžetā?
2) Ko jādara, lai Latvijas jau tā knapais budžets netiktu izkūpināts vējā jeb precīzāk – iepludināts personīgās kabatās?
Tev taisnība, ir izzagta valsts, bet ne es ne Viņķele tur tagad neko nevar darīt. Jau sen ir iestājušies juridiskie noilgumi un viss ar galiem… Stulbi, bet fakts.
Es minēju iespējamos risinājumus ko darīt ar to ekonomiku, kas tagad ir. Vajadzēs atsevišķu rakstu, lai izķidātu patiesos iemeslus kāpēc nesamazina PVN pārtikai, kāpēc neuzliek progresīvo nodokli utt. Tur ir kompleksas problēmas, bet daudz ko varētu izdarīt, ja nebaidītos…
Diemžēl, ja runājam par korupciju un blēžiem un nozagto naudu, tad atbildīgās personas ir mūsu pašu spogulis. Tie nav marsieši, tie ir kāda tēvi, brāļi, onkuļi un tantes. Un kamēr tipisks latvietis domās kā citu latvieti apčakarēt dēļ sava labuma (jo visu dzīvi sūdos nodzīvojis un tagad ticis pie iespējas razbagaķeķ lēc tik iekšā aizmirsdams par visu pārējo), tā arī būs kā ir. PSRS sabrūkot nenolaidās citplanētieši, kas sāka izzagt. Tie pat nebija krievi. Mūsu pašu bāleliņi gāja par līķiem ar visu privatizāciju un sūdaino saimniekošanu. Tu varbūt nezagi, es varbūt nezagu, bet Tavi radi, radu radi vai kaimiņi vismaz kāds noteikti ka piedalījās.
Un pat tie izzadzēji, pat viņi noteikti ka tā rīkojas dēļ psiholoģiskiem apsvērumiem – sūdaina bērnība, sūdaina dzīve, kaut kādi kompleksi utt. Tas pats Lembergs – īsa auguma, dzimis nabadzībā – ko mēs zinam kas viņam galvā notiek.
Pensionāriem varbūt kādam paliks morāli vieglāk ja kaut kādu baru ietupinās, bet daudz pareizāk ir domāt kā to viņu pensiju palielināt nevis noņemot citiem bet radot kaut ko papildus.
Viss jau ir skaisti kā Tu runā. Un jā ir jādomā kā radīt. Bet ir jādomā arī kā noķert to zagļus. Tikai muļķi, radot nedomā, kā radīto pasargāt. Līdz ar to – mēs varam radīt daudz vairāk un arī radām, bet kamēr pie varas būs tie paši, kas visus šos gadus Latviju izzaguši, NEKAS nemainīsies. Saproti?
Un neba nu Viņķele ir pēkšņi varā nokļuvusi.
Un nedrīkst teikt, ka nav nozīmes, kurš ir zadzis, jo nozīme IR ļoti, ļoti liela!
Ja par noligumu…tad nav gan tas iestājies. 😉 Nekas nav par vēlu.
Bet par Viņķeli… viņai būtu jāsaprot, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par pensiju sistēmu un par pensionāru labklājību. Nevar pateikt, ka tu nesaņemsi pensiju, jo piemēram pasaules krīzes laikā visa sociālā nauda ir pazudusi un tagad mēs 50 gadus krāsim jaunai sistēmai.
Vispār jau Tu un es – mēs esam valsts sastāvdaļa. Kamēr cilvēki domās, ka valsts ir kaut kas mistiski abstrakts un ļauns pret ko pašiem jācīnās, tikmēr nekas nebūs. Bet tas tā 😉
Protams, valdībai un likumdevējam ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu normālus apstākļus valsts iedzīvotājiem. Es 100% piekrītu. Nevar pateikt, ka nemaksās pensijas. Bet par to jau nav diskusija.
Jautājums ir – 1) saprast un atklāti pateikt kāda ir situācija (un situācija ir tāda, ka uzkrātās naudas nav un pensiju sistēma ir nepareiza – tas esentially ir tas ko Viņķele pateica – palielināt neko nevar – fiziski). 2) izdomāt ko tagad darīt 3) rīkoties … un es domāju, ka tie cilvēki, kas tur strādā dara ko var ar to kas viņiem ir dots.
Iedomājies, nu Tu esi ticis ministra krēslā, bet naudas Tev nav ar ko operēt. Bars ar pensionāriem prasa naudu, māmiņas prasa, bezdarbnieki prasa… Ko Tu darīsi? Kuram noņemsi? Ko teiksi cilvēkiem? Viņķele, būdama naiva, nenoturējās un gluži vienkārši centās paskaidrot kāpēc nevar palielināt pensijas – jo nav naudas, nekas nav uzkrāts. Kurš vainīgs? Who cares? Nejau Viņķele 90os izzaga valsti. Naudas nav … vēlreiz – tagad naudas vairs nav, jādomā ko tagad darīt nevis kas vainīgs…
Runājot par to ka PSRS laikā strādājošie neko neatstāja Latvijai, nav gluži pareizi – atstāja mantojumā ļoti daudz ko – spēkstacijas, energotīklus, ceļus, tiltus, pilsētas, ēkas, rūpnīcas, ostas.
To visu veiksmīgi pamanījās nodot ‘prihvatizācijai’, sabāžot naudu Latvijas miljonāru kabatās.
Kad nu viss ir noēsts un nodzerts, tad nu piepeši izrādās, ka tie maitas pensionāri pie visa ir vainīgi ar savām 100 Ls pensijām, neļauj Viņķelei pelnīt vēl pāris tūkstošus vairāk.
Vai tad viņa teica, ka pensionāri vainīgi? Es 100% neteicu ka pensionāti vainīgi? Kur tāda info? Savādi… Lasam tikai virsrakstus?
1.Tas ir labs arguments par psrs laika celtnēm. BET uzcelt izmaksā tik pat, cik dažu labu atjaunot 1995. gadā. Cik ceļu jau nav pārbūvēti? Cik cilvēku nav miruši, jo tika izmantoti asbesta maisījumi un ķimikālijas?
2. Neticu, ka visiem būtu bijuši tādi ietaupījumi, ja būtu pieejams tikpat brīvs tirgus kā šodien.
3. Cik naudas un idejas nav zaudētas dēļ psrs iepotētās attieksmes? Kukuļi un likšanas kabatās?
Problēmas ir tūkstoši. Bet risinājumus gan negrib veidot. Ja nu kļūdīsies?? Sviestmaize!! tad atkal visiem būs par ko brēkt un apsaukāties…. ehh..
Tieši tā… kā naglai uz galvas. Problēmu pietiek, bet kārtīgi ķerties un risināt baidās, jo visi tik visu laiku apsaukājas, bet balsis zaudēt negribās.
Nav jau brīnums ka tādi veidojumi kā TP un LC noturējās tik ilgus gadus – viņi mācēja neaizvainot nevienu un runāt to, kas veciem cilvēkiem patīk. Tantiņu varzas gāja un gadiem balsoja par visiem tiem, kuru laikā valsts tika izzagta un kas vēl tagad sabiedrībai ir parādā lielas summas. Pašiem uz sevi ar jāpaskatās…