Archive | Decembris 2011

Waze – legāls rīks cīņā pret ceļu policiju (+bezmaksas navigācija)!

Kas ir Waze?

Waze ir pasaulē populāra telefonā uzstādāma bezmaksas aplikācija autovadītājiem, kas palīdz ātrāk sasniegt galamērķi un izvairīties no ceļu policijas. Waze darbojas ar Android, iPhone, Blackberry un Nokia viedtālruņiem. Lasi tālāk un tuvāko 5 minūšu laikā uzzināsi kā Waze izskatās, kā tas darbojas un kā pašam pie tāda tikt!

Kādas ir Waze iespējas?

Waze ir milzīgs iespēju klāsts, dažas svarīgākās no tām:

  • Brīdina par tuvumā esošajiem ceļu policijas posteņiem
  • Brīdina par tuvumā esošajiem fotoradariem
  • Brīdina par sastrēgumiem un parāda tos uz kartes
  • Brīdina par avārijām un bīstamām vietām uz ceļa
  • Bezmaksas navigācija, ar pietiekami labu karti, kuru pats vari papildināt
  • Ļauj autovadītājiem sazināties un brīdināt vienam otru

Kā Waze darbojas?

Waze ir balstīts uz autovadītāju solidaritātes un sadarbības principu. Būtībā Waze ir liela navigācijas karte, kuru ikviens sistēmas dalībnieks var papildināt un uz kuras ikviens var momentāni atzīmēt dažādas vadītājiem nepatīkamas vietas un situācijas – ceļu policiju, fotoradarus, sastrēgumus, avārijas utt. Arī pati Waze sistēma veic automātiskus mērījumus, pielāgo un uzlabo karti. Jo vairāk cilvēku šo sistēmu lieto, jo labāk tā strādā. Latvijā jau tagad ir simtiem Waze lietotāju, un sistēmas popularitāte strauji aug.

Kas nepieciešams, lai maksimāli ērti izmantotu Waze iespējas?

1) Viedtālrunis ar skārienjūtīgu ekrānu. Der jebkurš iPhone, Nokia, Blackberry un Android sistēmas tālrunis. Šāda tālruņa cena ir sākot no 90 latiem. Jo lielāks ir tālruņa ekrāns, jo vieglāk būs lietot Waze.

2) Tālruņa stiprinājums pie vējstikla vai priekšējā paneļa. Bez šī aksesuāra Waze lietot būs ļoti grūti un pat bīstami. iPhone tālruņiem šāds auto turētājs maksā aptuveni 10 – 15 latus. Ir gan viens liels mīnuss – ja tiek lietots tālruņa maciņš, tad, pirms tālruņa stiprināšanas, tas no maciņa ir jāizņem. Pie šīs problēmas risinājuma es pašlaik strādāju un mēģināšu izstrādāt sistēmu, kur tālruni ar visu maciņu iespējams pie stiprinājuma pievienot ar lipekļu palīdzību.

Bildē redzams iPhone turētājs (fonā mans vecais radaru detektors, no kura lielas jēgas pēdējā laikā nav).

3) Tālruņa auto lādētājs. Bez šī aksesuāra var iztikt, bet es to ļoti iesaku iegādāties – noderēs. Lietojot Waze, tālruņa baterija tiek tērēta pastiprināti, jo ekrāns ir ieslēgts visu laiku, notiek arī nepārtraukta datu ielāde. iPhone auto lādētāju man izdevās iegādāties par 12 latiem.

4) Internets telefonā. Šai nevajadzētu būt problēmai, jo gandrīz visi oparatori piedāvā lētu interneta pieslēgumu tālrunim. Stundas laikā, braucot pa Rīgu un Jūrmalu, Waze man ielādēja aptuveni 150 kb datu. Kopš Waze lietošanas sākuma ir pagājusi nedēļa, esmu veicis ~200km Rīgā un Jūrmalā, un kopējais mēneša datu apjoms man ir 10 mb. Tas nav daudz, tāpēc ar vislētāko datu tarifu vajadzētu pietikt. Man LMT 200 mb plāns izmaksā 3 latus mēnesī. Ārzemēs ar viesabonēšanu Waze lietošana varētu būt dārgs prieks, tomēr ar LMT jaunajiem Eiropas tarifiem (dārgākais ir 10 mb / 3 Ls) Waze varētu pat būt lietojams pat ārzemju braucienos.

Kā Waze izskatās?

Šādi Waze izskatās normālos apstākļos, stāvot uz vietas. Braucot tiek rādīta lielāka kartes daļa, un automātiski parādās paziņojumi par situācijām, kas attiecas uz braucēju un konkrēto braukšanas maršrutu.

Fotoradari Waze kartē ir apzīmēti ar fotokameras ikonām. Citi Waze lietotāji – ar krāsainiem smaidiņiem.

Šādi kartē izskatās citu lietotāju atzīmētie policijas posteņi. Uzspiežot uz policijas posteņa atzīmes, iespējams šo posteni apstiprināt, kā arī pievienot komentārus.

Šādi izskatās detalizētā informācija par policijas posteni.

Ziņošanas iespēja

Šādi izskatās ziņošanas (citu lietotāju brīdināšanas) iespējas. Ekrānu atver ar vienu “klikšķi” uz izsaukuma zīmes ikonas.

Šādi izskatās ekrāns, kur var ziņot par policijas posteni. Komentārs nav obligāts, bet Send jānospiež obligāti. Kopā ziņošana aizņem 3 “klikšķus” – pietiekami ērti.

Ja kartē nospiežam uz kādas situācijas ikoniņas, tad varam iegūt papildus informāciju.

Navigācija

Waze navigācija ir diezgan vienkārša, bet tā darbojas. Šādi izskatās adreses meklēšana.

Paskat, un atrada arī akvaparku pat bez adreses…

Nospiežot Go, sākas maršruta priekšā teikšana ar balsi. Sākot braukt, ETA laukumā būs redzams prognozētais galamērķī ierašanās laiks.

Var arī ar pirkstu iebakstīt jebkurā kartes vietā un atrast ceļu līdz turienei…

Waze sociālais tīkls

Dalība Waze tīklā ir iespējama anonīmi un bez reģistrēšanās, tomēr, reģistrējoties lietotājs iegūst savu lietotāja vārdu un profilu, kurā iespējams krāt punktus par labajiem darbiem un veidot savu lietotāja reitingu. Tāpat iespējams čatot publiskajā telpā. Šādi izskatās lietotāja profila reitinga atspoguļojums.

Waze konfigurācija

Waze ir iespējams pielāgot savām vajadzībām, izvēloties kartes izskatu un informācijas apjomu, kuru vēlamies saņemt. Piemēram, es varu norādīt, ka mani interesē tikai notikumi 5 km radiusā un nevēlos iesaistīties čatā vai ar braukšanu nesaistītās sociālajās aktivitātēs. Pieejama arī Latviešu valoda (es gan dodu priekšroku vecajam, labajam English).

Kopsavilkums

Waze ir fantastisks izgudrojums, kas lielā mērā darbojas praksē. Waze nav ideāls, un Waze mēdz kļūdīties, tomēr, neskatoties uz trūkumiem, Waze šobrīd ir viens no vislabākajiem instrumentiem, kas pieejami autovadītājiem, lai aizsargātos pret fotoradariem un ceļu policistu aktivitātēm un ātrāk sasniegtu galamērķi.

Aicinu visus autovadītājus braukt droši un lietot Waze, lai izvairītos no ceļu policijas, kas 90% gadījumu nerūpējas par drošību, bet mēģina maksimāli pildīt plānus un iekasēt kukuļus!

Nosūtiet šo linku visiem draugiem-šoferiem! Palīdzēsim sev un viens otram!

Piedalies diskusijā, raksti savus iespaidus par Waze komentāros!

Par fotoradariem

Papildināts ar informāciju par Waze sistēmu!

Visi zinam, ka pēdējā laikā ātruma pārkāpēju sodīšanā valsts ir likusi lietā fotoradarus. Lieta laba un vajadzīga un noteikti nesīs vismaz kaut kādu labumu, bet par visu pēc kārtas.

Kur un cik daudz fotoradari pašlaik strādā?

Pašlaik darbojas tikai 15 pārvietojamie radari, jo birokrātijas dēļ stacionāros nedrīkst uzstādīt bez saskaņota projekta (valsts pati sevi apčakarē) un tur aizies vēl mēneši, ja ne pus gads, bet ar janvāri sola vēl 15 stacionāros fotoradarus, tādēļ braukt kļūs arvien jautrāk.

Praksē fotoradarus katru otro reizi esmu novērojis:

  • uz Jūrmalas šosejas pie Latvijas Naftas abos virzienos;
  • uz Jūrmalas šosejas virzienā uz centru vietā, kur nošķeļas Lielirbes iela;
  • uz Krasta ielas virzienā prom no centra aiz Lido pirms Dienvidu tilta;
  • uz Mūkusalas ielas netālu no CSDD tehniskās apskates stacijas u.c.

Visas šīs vietas sakrīt ar valsts policijas mājas lapā publicētās fotoradaru kartes punktiem, tādēļ nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka arī citās kartē uzrādītajās vietās var izdoties ieraudzīt tādu aparātu. Jāsaka gan, ka tādās vietās, kā uz Vanšu tilta un uz Salu tilta fotoradari vēl nav manīti, jo tur nav vietas, kur apturēt fotoradara uzrauga mašīnīti (neliels baltas krāsas vieglais firgoniņš, tā saucamais “kabluks”).

Kopumā sola, ka bez pārvietojamajiem būs vēl 100 stacionārie, bet to rādīs laiks.

Kādas ir ātruma pielaides?

Pielaides ir visai demokrātiskas, nav jāstreso un jābrauc visur ar 50 km/h, tomēr ir vērts zināt kas un kā.

Pagaidām gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām esmu novērojis pielaidi 20km/h apmērā no reālā braukšanas ātruma. Skaitlis ir diezgan precīzs, to esmu pārbaudījis eksperimentāli, braucot garām fotoradaram.

Mana auto spidometrs (ar paaugstinātu ziemas apriepojumu) rāda reālo ātrumu +/- 1km/h (to esmu speciāli pārbaudījis). Esmu neskaitāmas reizes 50 km/h zonā pabraucis garām radaram ar 69km/h (+19km/h) kā arī 90 km/h zonā ar 109km/h (+19km/h) bez problēmām (tā vairs nav taisnība, skatīt update zemāk). Savukārt, braucot ar 114 km/h zonā, kur atļautais ir 90km/h, esmu fotografējies.

Jāņem vērā, ka 90% mašīnu spidometrs rāda par 3 – 7km/h mazāku ātrumu, nekā tas ir patiesībā, tāpēc gandrīz ikviens var droši braukt ar +19km/h uz spidometra un nebaidīties (pašlaik rekomendēju +15 km/h, skatīt update zemāk).

Update (2011.12.29): Ir parādījušās aizdomas, ka pielaides ir tikušas nedaudz samazinātas, jo cilvēki ir sākuši braukt lēnāk un nav iespējams vairs gūt pietiekamus ienākumus. Ja kāds to var apstiprināt ar protokolu, lūdzu padot man ziņu. Man pašam izlikās, ka mani šodien ar 106km/h nofočēja, bet varbūt man tikai izlikās.

Zivju onkulis jau te draudēja, ka pie skolām būs fotoradari ar nulles pielaidi, tomēr reālajā dzīvē pie skolām fotoradarus neviens neliek, jo tur garām brauc maz mašīnu un arī šoferi uzmanās, tāpēc nevar iekasēt naudu.

Kas notiek, kad tevi nofočē?

Brīdī, kad tevi fočē, ir redzams īss sarkanas vai oranžas krāsas zibsnis. Ja blakus ir vairākas mašīnas, tas var attiekties arī uz kādu citu, tomēr, ja esi braucis virs +20km/h, tad ir laba varbūtība, ka fočē tieši Tevi.

Pēc 2 – 3 nedēļām (testa pārkāpumā tās bija 16 dienas) auto īpašnieks pa pastu ierakstītā vēstulē saņem protokolu, kas izskatās šādi:

Ziņkārīgajiem pačukstēšu, ka pie stūres šoreiz neesmu es. Minēšu arī, ka šajā konkrētajā piemērā fotordars bija uzstādīts adekvātā vietā, kur pastāv risks cilvēka dzīvībai, tāpēc vadītājs sodu ir patiesi pelnījis.

Savukārt te ir mans “varoņdarbs” – 114 km/h uz platas un tukšas Jūrmalas šosejas. Kļūda šoreiz ierēķināta 4km/h, bet rēķins piestādīts par 110 km/h, jeb 5 lati, tāpēc par šo var vien pamatīgi pasmieties, jo šis auto ceļā uz Jūrmalu benzīnā ne to vien noēd 😀

Kā neiekrist?

Diemžēl ar normālu braukšanu, iekļaušanos plūsmā un drošu ātrumu nepietiek, jo sodīšanas tīklos var nokļūt arī nejauši, tādēļ ir jāievēro vairāki piesardzības aspekti:

1) Lieto karti. Lai nekļūtu par ierīces upuri, svarīgi būtu iegaumēt fotoradaru karti. Tā kā uz kartes ir pietiekami daudz punktu, kas jāatceras, tad reālāk ir šo karti izdrukāt un turēt mašīnā, pirms braukšanas “iemetot aci” plānotajā maršrutā. Pat ja tu centies ievērot ātrumu un braukt normāli, varbūtība iekrist pastāv, jo fotoradari tiek uzstādīti taisnos un platos ceļa posmos, bieži vien netālu aiz ātrumu ierobežojošās zīmes!

2) Nekad nepārkāp vairāk kā par 20 km/h. Nerekomendēju pārkāpt ātrumu vispār, tomēr drošs un veselajam saprātam atbilstošs ātrums ne vienmēr sakrīt ar atļauto ātrumu, tāpēc, braucot dinamiski, centies iekļauties pielaides robežās.

3) Neuzticies radaru detektoram. Tā kā patiesībā jaunie fotoradari nav radari, bet gan lāzera mērierīces, kas mikroviļņus neizstaro, bet gan raida tiešu lāzera staru, tad neviens radaru detektors nepalīdzēs. Pat ne tie, kam virsū ir lepns uzraksts Laser ir bezjēdzīgi, jo retajā nostrādāšanas gadijumā jau būs sen par vēlu. Arī esmu pārbaudījis praksē. Radaru detektori uztver tikai vecos fotoradarus, kas parādījās pirms pāris gadiem.

4) Lieto Waze. Waze ir programma/sociālais tīkls gudrajiem telefoniem (smartphone), tas atbalsta iPhone, Nokia, Blackberry un Adroid sistēmas. Galvenā ideja – tiek veidota kopēja karte ar aktuālo informāciju par policijas slēpņiem, fotoradariem u.c. bīstamām vietām. Tuvojoties šādai vietai telefonā tiek saņemts audiovizuāls brīdinājums. Arī tu pats kļūsti par lietotāju un braucot vari piestiprināt telefonu pie priekšējā paneļa vai vējstikla un, redzot policiju, fotoradaru, avāriju vai bīstamu vietu, nospiest atbilstošu pogu, tādējādi papildinot kopējo karti. Latvijā Waze ir simtiem lietotāju un skaits tikai palielinās. Bonuss: Waze ietver arī bezmaksas navigācijas programmu.

5) Uzstādi lāzera slāpētāju. Tirgū pieejami daudz dažādi modeļi, nevienu no tiem neesmu testējis. Zinu, ka Latvijā šādas sistēmas uzstāda ronin.lv, pie kam lāzera staru slāpējošā ierīce ir legāla un papildus darbojas arī kā parkošanās sensors (vismaz tā viņi saka). Diemžēl šī sistēma ir ļoti dārga un ir krietni jāpadomā vai atmaksāsies, bet nekas nevar būt labāks kā iespļaut Zivtiņam sejā par valsts naudas izniekošanu, noliekot fotoradaru uz Jūrmalas šosejas, taisnā posmā, kur mierīgi var braukt uz 120 km/h un nekad nav bijušas avārijas.

5) Ziemā numurzīmei nenotīri pirmo burtu, bet rudenī uz numura pēdējā cipara pielīmē kļavas lapu. Šis vairāk ir joks, jo patiesībā par šādu aktivitāti var norauties 20 latu sodu, tomēr darot šo blēdību uzmanīgi un dabīgi, varētu arī izsprukt cauri sveikā.

Ko es domāju par fotoradariem?

Esmu absolūti par fotoradariem un ātruma ierobežošanu vietās, kur tas ir bīstami, tomēr pie mums daudzos gadijumos viss ir savādāk nekā Vācijā, vai Austrijā, kur fotoradari ir uzstādīti konkrētās vietās, lai uzlabotu satiksmes drošību. Diemžēl rodas iespaids, ka mērķis nav uzlabot satiksmes drošību, bet gan cerēt, ka drošība mistiski pati uzlabosies,  visur samazinot vidējo plūsmas ātrumu un biedējot vadītājus ar fotoradariem galvenokārt taisnos posmos, kur bieži vien nav ne gājēju pāreju, ne bīstamu krustojumu, ne skolu, ne bērnu.

Ja jau gribam uzlabot drošību, tad:

  • Kāpēc fotoradari netiek uzstādīti vietās, kur bieži tiek sabraukti cilvēki?
  • Kāpēc fotoradari netiek uzstādīti vietās, kur uz ceļa var izskriet bērni?
  • Kāpēc fotoradari netiek uzstādīti vietās, kur ir gājeju pārejas? (ar retiem izņēmumiem)
  • Kāpēc fotoradari tiek uzstādīti vietās, kur ir taisns, kvalitatīvs ceļš un nekad nenotiek avārijas?

Pašlaik redzu tikai divus atbildes variantus:

A) Plānotāji ir nekompetenti (stulbi), jo tikai dažās bīstamajās vietās ir paredzēts fotoradars.

B) Uzsvars tomēr ir uz finansiālu labumu (iekasēšanu), pārsvarā šīs ierīces ir ieplānotas posmos, kur vēsturiski bija iespējams noķert visvairāk pārkāpēju, piemēram, Jūrmalas šosejas vidusposms vai Krasta iela.

Ko vajadzētu mainīt lai maksimizētu fotoradaru lietderību?

Varbūt es arī neko nesaprotu, bet kāpēc satiksmes drošību nevarēja uzlabot ar šādām metodēm:

  • Uzstādīt fotoradaru pirms gājēju pārejām visās vietās, kur notiek atkārtoti negadījumi;
  • Uzstādīt fotoradaru pirms gājēju pārejām vietās, kur ir liela auto plūsma;
  • Uzstādīt fotoradaru pirms krustojumiem un satiksmes mezgliem, kur bieži notiek negadījumi ar bojāgājušajiem.

Kāpēc nevar uzstādīt fotoradarus visās vietās, kur  ir vislielākais risks cilvēka dzīvībai. Vai tad tas nebūtu loģiski?

Cilvēki tiek sabraukti un iet bojā uz pārejām, krustojumos, līkumos, bet tā vietā, lai risinātu reālu problēmu, satiksmes drošība tiek izmantota par izkārtni naudas iekasēšanai un mistiskai vidējā plūsmas ātruma samazināšanai taisnajos ceļa posmos.

Par baumām saistībā ar Swedbank bankrotu

Piezīme: Raksts bija aktuāls uz 11.12.2011.

Tiem, kam šis notikums sagādā lielu uztraukumu, iesaku vēlāk arī palasīt:
Kā pasargāt sevi no banku un finanšu krahiem, neizmantojot zeķi?

Šodien mamma zvana panikā, viņai draudzene esot teikusi, ka Swedbank bankrotē. Protams, palika aukstas kājas, nejau dēļ bailēm par savu naudu, kuras Swedbankā nav daudz bet gan par situāciju kopumā. Beigās, protams, izrādās, ka tā nav nekāda oficiāla informācija, bet kaut kādas baumas, kas gan ir sacēlušas pamatīgu jampadraci.

Sāku izmeklēt un pašlaik ir zināmi šādi fakti:

1) Swedbank likviditāte ir 52%, kas ir vislabākais rādītājs starp visām Latvijas bankām. FKTK apstiprina bankas stabilitāti. Tīri pēc skaitļiem un loģikas lai nu kam, bet Swedbankai jau nu nekādi šobrīd nevarētu būt problēmas ar maksātspēju. To apstiprināja FKTK raidījumā Panorāma.

2) Baumas nāk tikai no interneta un “paziņām”. Avota nav. Pēdējo dienu laikā interneta vidē ir parādījušies dažādi profili, kas aktīvi izplata baumas par itkā Swedbank bankrota draudiem. Visi šie profili ir anonīmi, neviens no baumu izplatītājiem nav ne žurnalists, ne ekonomists, pat ne cilvēks ar vārdu un uzvārdu.

3) Baumas ir, ka itkā kāds pazvanījis un teicis, ka Zviedrijā mātes bankā esot problēmas. Zviedri neko nezina. Ļoti daudzi cilvēki saņēmuši sms un cita veida ziņojumus, ka Swedbank taisās bankrotēt dēļ problēmām Zviedrijā. Atkal neviens nezina, kur šāda informācija radusies. Paši zviedri neko nezina un arī mātes bankas vadība visas baumas noliedz.

4) Zviedrijas banku uzraugs U. Cērps apstiprina, ka Swedbank stāvoklis ir stabils. Baumas par naudas nepieejamību Zviedrijas bankomātos un problēmām Zviedrijas mātes bankā ir nepatiesas.

5) Masu medijos nav bijis NEVIENAS oficiālas ziņas  par jebkāda veida Swedbank problēmām, tikai ziņas par labu peļņu:

“Swedbank šogad deviņos mēnešos strādājusi ar 78,4 milj. Ls peļņu”
Dienas Bizness

6) Lielo rindu dēļ dažos bankomātos beigusies nauda. Swedbank naudu papildina, jo naudas pietiekot. Rīgā, uz Brīvības ielas esot pat 100 cilvēkus gara rinda. Tas, ka nauda beidzās bankomātos, nenozīmē, ka bankai ir problēmas. Tas nozīmē, ka ir masu psihoze.

Novēroju, ka Jūrmalā gandrīz visi bankomāti ir iztukšoti un pie atlikušajiem stāv aptuveni 30 cilvēku gara rinda.

7) Neskatoties uz skaidras naudas trūkumu bankomātos, Swedbank kartes joprojām darbojas un viss ir kā parasti. Tikko, ap 21:50, veicu pirkumu ar Swedbank karti, bez problēmām. Ja būtu nopietnas problēmas, naudiņa sen jau vairs nebūtu pieejama.

Nākas secināt, ka notiek bīstama masu psihoze. Nevar jau pārmest cilvēkiem, bet patiesībā šāda masveida bankomātu tīrīšana labākajā gadijumā var sagādāt lielas neertības pašiem klientiem, bet sliktākajā gadijumā pat pabojāt bankas stabilitāti.

Kopsavilkums:

  • Baumām visdrīzāk nav pamata.
  • Ja arī būs nepatikšanas, tad visticamāk nevis dēļ bankas problēmām bet tikai dēļ masu psihozes.
  • Pat, ja kaut kas slikts notiktu, nauda tāpat netiktu zaudēta, jo FKTK šādas problēmas risina. Latvija ir ES sastāvā un valstij ir jāpilda striktās noguldījumu garantijas normas un tas arī tiek darīts.

Mans padoms cilvēkiem:

1) Sakārtojiet savas finanses, nodrošinieties pret banku problēmām jau laicīgi, lai pie katrām baumām nav lieki jāuztraucās. Te daži padomi kā to panākt.

2) Nepsihojiet tik traki, jo šāda masu psihoze var tikai radīt ļaunumu pašiem – nav vairs 90-tie gadi, esam tomēr pietiekami attīstīta Eiropas Savienības valsts ar noguldījumu garantijām un dažādiem drošības mehanismiem.

Piecas patiesības par krieviem un krievu valodu

Pēdējā laikā nacionālā naida kurināšana sit augstu vilni un man riebjas noskatīties, ka latvieši nostājas pret krieviem un krievi nostājas pret latviešiem, pie kam ne viena, ne otra puse lāga nesajēdz kur ir problēma un kas šim naidam par iemeslu. Bet naids ir no pirksta izzīsts, jebšu speciāli radīts ar mērķi sanaidot cilvēksu vienu pret otru un pie vainas ir konkrēti cilvēki un politiskie spēki, nevis sabiedrība. Lieku visu pa plauktiņiem…

1. Krieviski runājošie nav tizlāki, stulbāki vai ļaunāki par latviešiem. Tādi paši cilvēki vien ir.

Man (un vairumam latviešu?) nav nekas pret krieviem un krievu valodu. Pazīstu daudzus krieviski runājošos – gan Latvijas pilsoņus, gan Krievijas pilsoņus, gan krieviski runājošus ukraiņus un armēņus. Guess what? Viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, latvieši. Nav ne stulbāki, ne tizlāki, ne ļaunāki vai riebīgāki. Bet viņi ir cilvēki un dzīvo tepat līdzās. Vēsture, ekonomiskā situācija un citi apstākļi viņus ir ieskalojuši svešā teritorijā tāpat kā daudzus latviešus, kas dzīvo Īrijā, Anglijā u.c. zemēs.

Varbūt arī lielāka daļa noziedznieku un sabiedrības pabiru ir krieviski runājoši un tas pat varētu būt (es nesaku ka ir) saistīts ar krievu tautības mentalitāti, tomēr varbūtība, ka tevi piečakarēs latvietis ir gandrīz tikpat liela kā varbūtība, ka tevi piečakarēs krievs vai žīds. Varbūt krieviski runājošie dēļ mentalitātes ir agresīvāki, bet “pa seju var norauties” kā no krieviski runājošajiem tā no latviešiem.

2. Vairumam krieviski runājošo nav tieša sakara ar okupāciju.

Visas tās runas par okupantiem šķebina. No tiem krieviski runājošajiem, kas pašlaik vēl ir dzīvi, labi jau saujiņa ir tādu, kas bija vainojami, vai piedalījās okupācijā – varbūt vēl ir palicis kāds sačākstējis pensionārs kādā piesmakušā istabiņā, vai kāds radikālis ar vienu rievu smadzenēs, bet reāli 99.9% uz ielām, birojos, skolās utt. nav nekādu okupantu. Krievu saukāšana par okupantiem ir tikai plika un pliekana nacionālā naida kurināšana un cilvēku apvainošana. Jā, PSRS okupēja Latviju, jā, tas bija par iemeslu okupējušās nācijas tautības ienākšanai Latvijas teritorijā, bet come on, kāds 15 gadīgai skolniecei, kuras vecāki ir krieviski runājoši, sakars ar okupāciju? Visus krievus saukt par okupantiem – tas ir gandrīz vai rasisms. Neaizmirsīsim, ka barikādēs un cīņās pret OMON bija arī pa kādam (ne daudz, bet pa kādam) krieviski runājošajam.

3. Krievu valoda nav slikta, to zināt ir labi.

Latvijā valsts valoda ir latviešu un ir jāpietiek tikai un vienīgi ar latviešu valodas zināšanām (un tā tam būt mūžīgi), bet, ņemot vērā krievu valodas popularitāti visā pasaule, krievu valodas zināšanas ir tikai priekšrocība un ieguvums jebkuram inteliģentam latvietim vai jebkuras tautības cilvēkam. Nav slikti, ja latvietis māk runāt krieviski.

4. Valodas problēmas Latvijā nav. Vairums krieviski runājošo var un grib tikt galā.

Manuprāt, caurmērā ne  latviešiem ne krieviem nav nekādu problēmu ar esošo situāciju, visi dzīvojam komfortabli un arvien vairāk krieviski runājošo apgūst latviešu valodu. Īpaši augsts latviešu valodas apguves līmenis ir skolnieku un studentu starpā. Kad mācījos LU, nebija mums neviena krieviski runājošā, kas atpaliktu dēļ tā, ka nemācētu valodu, visi mācēja sazināties latviski, vairums pat tekoši. Cilvēkiem nav problēmu ar latviešu valodu. Varbūt ir pa kādam krieviski runājošam pensionāram, kas kādreiz uzduras uz tādu latvieti, kas nerunā krieviski, bet, piedodiet par skarbumu, tas ir tikai laika un evolūcijas jautājums.

Patiesībā daudzi krieviski runājošie grib uzlabot savas latviešu valodas prasmes un runāt latviski, bet bieži vien sadzirdot akcentu, latvieši to neļauj un paši pāriet uz krievu valodu. Par šo man sūdzās kaimiņiene – “Kā es varu iemācīties runāt latviski, ja visi latvieši ar mani cenšās runāt krieviski?”

5. Parakstu vākšana par krievu valodu ir dažu ļaunu cilvēku lēta un zemiska destruktīva darbība, jo tā sabiedrībai nodara tikai ļaunumu.

Tā vien šķiet ka visas šīs aģitācijas par krievu valodu kā otru valsts valodu ir plika, lēta un zemiska nacionālā naida kurināšana, kad daži ļauni cilvēki ar zemiskiem līdzekļiem mēģina sanaidot krievus pret latviešiem un latviešus pret krieviem. Kāpēc?

Pirmkārt, šīs aktivitātes ne tikai kā nevienam nepalīdz, bet nodara tikai ļaunumu gandrīz visai sabiedrībai, jo:

1) Kampaņai nav jēgas. Valodas barjeras praktiski nav un ja arī ir tad ar katru gadu arvien mazāk. Perspektīvā krievu valoda kā valsts valoda gandrīz nevienam pilsonim nav vajadzīga.

2) Kustība par krievu valodu kā valsts valodu nekad nesavāks vajadzīgo balsu skaitu. Visi to saprot. Jau pašā iesākumā ir skaidrs kā šī ir tukša valsts naudas tērēšana – destruktīva rīcība.

3) Pat vairumam krieviski runājošo nemaz to valodu tik ļoti nevajag. Savāca tikai 150 000 parakstu un liela daļa, iespējams, paši nemaz nesaprata kāpēc parakstījās. Tātad vairumam krieviski runājošo par šo visu ir, godīgi sakot, “pajāt”.

4) Līdzekļi kādi tika izmantoti parakstu vākšanā ir lēti un zemiski. Mēģinājumi apčakarēt latviešus sociālajos tīklos, kā arī piedabūt latgaliešus parakstīties itkā par latgaliešu valodu ir ļoti zemiska un neētiska rīcība, kas tikai apstiprina, ka akcijas organizatori ir zemiski nelieši.

Otrkārt konkrētiem politiskajiem spēkiem tas ir ideāls veids kā celt savus reitingus, bet tauta no tā neiegūst neko – ar garantiju, neviens parastais cilvēks neko neiegūst.

Treškārt, dažām personām, kas, iespējams nevar sasniegt gandarījumu savā dzīvē un varbūt vispār atrodas nepareizajā vietā, šī ir iespēja celt savu pašapziņu un gūt zināmu apmierinājumu un noteiktas sabiedrības daļas atzinību. Neesmu psihologs, precīzi nepateikšu, bet es nezinu kam jānotiek, lai pilnīgi vesels un ar sevi mierā esošs cilvēks svešā valstī mēģinātu iet un veidot kaut kādas nekārtības un šķelšanos.

Tāds lūk ir mans viedoklis…

Bonuss: Dažos punktos līdzīgs viedoklis, kuru izsaka pazīstama krievu politiķe un Krievijas partijas “Demokrātiskā savienība” dibinātāja

Kā valsts pati sevi stulbi apčakarēs, jeb izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Kāpēc mikrouzņēmuma nodokļa likumā esošie caurumi patiesībā valstij nāca par labu?

Nav noslēpums, ka, parādoties MU (mikrouzņēmuma) nodoklim, daudzi uzņēmēji to izmantoja par pamatu shēmām, kas ļava aplokšņu algas nomainīt pret legālu mazā mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanu. Proti, normāla firma sadalīja darbiniekus pa mikrouzņēmumiem, lai varētu maksāt mazo mikrouzņēmuma nodokli, kas ir 9% (reālais nodoklis normālam darbiniekam oficiāli ir ~45%, tāpēc mums ir aplokšņu algas). Ieguvēji itkā bija visi, uzņēmējs var atļauties 9% nodokli, darbinieks visus ienākumus saņem legāli un arī aldziņa nereti sanāk lielāka, valsts saņem 9%, kurus agrāk nesaņēma. Tiem, kas par to neko nav dzirdējuši – agrāk 7% – 12% saņēma “melnās” firmas, kas nodarbojās ar naudas atmazgāšanu un deva iespēju uzņēmumiem tikt pie skaidras naudas ko izmaksāt aplokšņu algās. Līdz ar MU nodokļa ieviešanu un saistītajām shēmām, uzņēmumiem bija izdevīgāk maksāt 9% valstij, nekā 7% – 12% “bandītiem” un valstij neko.

Kas tagad notiks?

Mani ir sasniegusi jauna informācija par izmaiņām MU nodokļa likumā. Valsts izdomājusi krānu piegriezt un gudriniekus iztrenkāt, lai šādas shēmas vairs nebūtu iespējamas. Visādu citādu izmaiņu starpā jaunajā likumā paredzēti šādi ierobežojumi:

Par MU nodokļa maksātāju nevarēs būt uzņēmumi, kas

1) nodarbojas ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem (definīcija: darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku nolūkā to norīkot uz laiku veikt darbi citā uzņēmumā – tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem);

2) sniedz pakalpojumus komersantam, ar kuru kādam no MU darbiniekiem (arī īpašniekam) pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis spēkā darba līgums UN šie pakalpojumi rada vairāk nekā 75% no MU ceturkšna apgrozījuma.

Tā kā grozījumi likumā nav pieņemti, tad ir iespējamas turpmākas izmaiņas. Acīmredzams, ka vairs neies krastā vienkāršais variants, kad darbinieks reizē sēž uzņēmuma ofisā par minimālo algu un pārējo algas daļu saņem kā mikrouzņēmuma īpašnieks vai darbinieks.

Kurš no tā iegūst un kāpēc valsts paliks “apčakarētā” lomā?

Tai pat laikā grāmatveži un juristi jau gatavo variantus un shēmas, kā šos jaunos grozījumus apiet. Man šķiet, ka efekts šiem grozījumiem būs minimāls, jo pavisam lieli un nopietni uzņēmumi shēmošanu ar mikrouzņēmumiem neizmantoja arī līdz šim, savukārt krūmu firmas pa lielam tomēr šos ierobežojumus varēs apiet un es pat zinu kā – ar jaunām shēmām vai vecajām labajām aplokšņu algām.

Lielākais ieguvējs, manuprāt, būs likumdevēja institūcija, kas varēs likt roku uz sirds un apgalvot, ka ir darījusi visu, lai apkarotu nodokļu optimizētājus un salāpītu caurumus savos likumos. Valsts kopumā varētu arī būt zaudētājs, jo daļa no uzņēmējiem, kas izmantoja šīs shēmas varētu pāriet atpakaļ uz aplokšņu algām, pārējie gluži vienkārši pārshēmosies, nodibinot papildu uzņēmumus, lai apietu ierobežojumus. Neviens netaisās maksāt lielākus nodokļus!