Kā pasargāt sevi no banku un finanšu krahiem, neizmantojot zeķi?

Šis jautājums šobrīd ir aktuālāks kā jebkad, vēl jo vairāk, ja ņemam vērā, ka pēdējā laikā mums gadās pa bankas krīzei reizi trijos gados. Man nav šaubu, ka vairums Krājbankas klientu tiks cauri vien ar izbīli un pamatīgām neertībām, jo noteikti nav daudz tādu privātpersonu, kam Krājbankā bija vairāk par valsts garantētajiem 100 000 eiro. Tomēr ir tādi, kā, piemēram, Raimonds Pauls, kas varētu zaudēt pat simtus tūkstošu. Neatkarīgi no tā, vai pelni 200 latus vai 10 000 latu mēnesī, pret finanšu katastrofām ir iespējams elementāri nodrošināties.

Tāpēc šoreiz dodu padomus privātpersonām kā pasargāt savu naudu un nervus no banku un finanšu krahiem, neizmantojot zeķi.

1. Izmanto zeķīti. Mājās vienmēr glabā nelielu skaidras naudas summu ārkārtas situācijām.

Nav visa nauda jātur mājās zeķē, bet ir labi, ja ir pieejamas ārkārtas rezerves pārtikas un medikamentu iegādei. Atkarībā no maciņa biezuma tie varētu būt 20 – 100 lati. Turigākie iedzīvotāji, kas var atļauties kārtīgu seifu, mājās varētu glabāt arī lielākas summas, tomēr nevajadzētu pārspīlēt, lai neciestu stipri zādzības gadijumā.

2. Turi kontus divās dažādās bankās, abus ar atlikumu.

Vienā kontā tiks saņemti ienākumi, savukārt konts otrā bankā būs rezerves konts, kuru izmantosi banku krīzes gadijumā. Pirmkārt, rezerves kontā būtu vēlams turēt nelielu, vienmēr piejamu naudas summu, to varēsi izmantot ikdienas vajadzībām gadijumā, ja banka, kurā saņemam ienākumus aizveras. Otrkārt, rezerves konts citā bankā dos iespēju operatīvi pārslēgt ienākumu saņemšanu uz strādājošo banku, nestāvot rindā uz jauna konta atvēršanu.

3. Sadali uzkrājumus starp bankām.

Līdzekļu sadalīšana starp bankām nodrošinās, ka vismaz daļa iekrājumu būs pieejama, ja viena no bankām tiks slēgta. Lai arī valsts garantē noguldījumu līdz pat 100 000 eiro (70 000 latu) atmaksu, bankas aizvēršanās gadijumā noguldītie līdzekļi var būt nepieejami mēnesi, varbūt pat ilgāk, jo valstij ir vajadzīgs laiks, lai zudušos noguldījumus atmaksātu. Ja ietaupījumi pārsniedz 100 000 eiro, tad to sadalīšana pa dažādām bankām ir absolūti obligāts drošības nosacījums.

4. Saņem ienākumus vairākās bankās.

Ja pašam vai ģimenei ir vairāki ienākumu avoti vai algas, tad prātīgi būtu ienākumus saņemt vairākās bankās un katrā bankā izveidot maksājumu karti. Tas dos iespēju maksimāli nodrošināties pret neertībām un pat saglabāt zināmu komforta līmeni finanšu jomā vienas bankas slēgšanas gadijumā.

5. Izvēlies lielas un savstarpēji nesaistītas bankas.

Izvēloties bankas, vajadzētu izvēlēties savstarpēji nesaistītas bankas, piemēram, zviedru banku un valstij piederošu banku. Vai dāņu banku un valstij piederošu banku. Tas samazinās varbūtību, ka abas bankas piedzīvo problēmas nopietnas krīzes gadijumā.

Vēl izsmalcinātāks gājiens ir izvēlēties bankas ar dažādām noguldījumu atmaksu garantijām. Piemēram, Danske Bank skaitās dāņu bankas filiāle, nevis dāņu bankas meitas banka, tāpēc klientiem noguldījumu atmaksu garantē Dānijas valsts. Jāsaka gan, ka lielākā daļa Latvijā strādājošo banku tomēr ir pakļautas Latvijas noguldījumu garantijas likumam. Īsā laika periodā bankrotējot divām vai vairākām bankām, kas visas pakļautas Latvijas noguldījumu garantijām, noguldītājiem varētu nākties ilgi gaidīt, kamēr valsts visiem samaksā garantēto naudu.

6. Nekad neglabā vairāk par 100 000 eiro vienā bankā.

Ja tavi iekrājumi pārsniedz 100 000 eiro, tad bankas likvidācjas gadijumā no valsts varēs saņemt tikai 100 000 eiro. Tātad, ja glabāsi 300 000 eiro vienā bankā un šī banka bankrotēs, atpakaļ dabūsi tikai 100 000 eiro. Latvijā ir vismaz 10 daudzmaz normālas bankas, tādējādi prātīgi sadalot savus iekrājumus droši vari glabāt kaut vai mijonu, ar visām noguldījumu garantiju priekšrocībām. Protams, dažās bankās noguldījumu procenti ir labāki, nekā citās, tomēr pieredze rāda, ka bankas bankrota risks ir pietiekami augsts, lai ar to rēķinātos.

Ja ietaupījumi pārsniedz miljonu, tad ir neskaitāmi veidi un iespējas kā droši glabāt tik lielas summas. Tos es te neizskatīšu, multimiljonāri paši tiks galā.

7. Atver kontu tīrā ārvalstu bankā.

Konts reputablā ārvalstu bankā, kurai nav filiāles Latvijā, ļaus pasargāties no gadijuma, kad paralizēta tiek visa mūsu valsts banku sistēma. Varbūtība šādam notikumam ir mikroskopiska un nevajadzētu īpaši uztraukties, ka kaut kas tāds varētu gadīties, tomēr šī stratēģija dos zināmu papildu sirdsmieru. Visdrošākās, protams, ir Šveices bankas, tomēr, lai atvērtu kontu Šveices bankā, vajadzēs vismaz 80 000 eiro (lai gan ir veidi kā kļūt par Šveices bankas klientu jau no 30 000 eiro), kā arī visdrīzāk būs obligāti bankai jāpierāda naudas līdzekļu legalitāte. Vieglāk kontu būs atvērt citu valstu bankās, kur nav tik augstas prasības.

8. Glabā naudu dažādās valūtās.

Lai nodrošinātos pret kādas valūtas krahu, vēlams diversificēt savus ietaupījumus un glabāt tos dažādās valūtās, piemēram gan eiro, gan ASV dolāros. Varbūtība, ka kādu no lielajām valūtām īsā laikā skars krahs ir ļoti maza, tomēr tā kā nauda parasti tiek ieguldīta ilgtermiņa depozītos, tad valūtu diversifikācija ir vēlama.

9. Atver individuālo seifu bankā.

Lai nodrošinātos pret vispārēju banku krīzi, kad problēmas skar vairākas vai visas bankas, vari iznomāt individuālo seifu kādā no bankām, kas piedāvā šo pakalpojumu un seifā uzglabāt kādu nelielu daļu, teiksim 1 – 5% no saviem iekrājumiem. Naudu glabāt seifā nav izdevīgi, jo netiek saņemti procenti un par seifa nomu jāmaksā ap 7 – 15 lati mēnesī, tomēr pretēji naudas glabāšanai mājās, individuālais seifs bankā aizsargā pret zādzībām un ugunsgrēku. Pat seifus iznomājošās bankas bankrota gadijumā, savā seifā esošās vērtības varēsi dabūt atpakaļ.

Individuālais seifs bankā nodrošina aizsardzību arī pret kreditoriem, jo neviens netiek klāt naudai, kas atrodas seifā.

10. Glabā zeltu.

Ja esi ļoti bailīgs noguldītājs un gribi nodrošināties ne tikai pret banku krīzi, bet arī vispasaules valūtu krīzi, kariem u.c. ļoti lielām katastrofām, kas var paralizēt bankas un valūtas, vari turēt daļu ienākumu tīrā zeltā. Ir speciāls investīciju zelts dažāda izmēra monētās un stieņos, kas paredzēts šādam mērķim. Jāsaprot, ka nav izdevīgi pirkt zeltu ar mērķi to pēc gada pārdot, jo zelta cena gan ceļās gan krīt, tāpēc tas var nest zaudējumus, tomēr pieredze rāda, ka daudzu gadu garumā zelta cena tikai pieaug. Zelta stieni vari glabāt augstāk minētajā bankas individuālajā seifā vai augstas klases slepenā privātajā seifā savās mājās. Pirkt zelta kluci un glabāt to zem spilvena būtu neadekvāta rīcība.

11. Diversificē savu kapitālu un domā līdzi.

Visbeidzot, ja esi turīgs cilvēks, tad diversificē savu kapitālu, daļu ieguldi dažādās bankās dažādu valūtu depozītos, daļu vērtspapīros, daļu kādā nekustamajā īpašumā, daļu zeltā un daļu turi skaidrā naudā, pie kam ideāli, ja tas viss atrodas dažādās vietās vai pat valstīs. Nevis kā Raimonds Pauls, kas paņem 800 000 eiro un nogulda visu vienā bankā.