Apstiprināts – Vitronic sāk beigties nauda, soda par mazākiem pārkāpumiem

Varu apstiprināt šādus faktus.

1) Kopš Aprīļa beigām fotoradariem ir samazinātas pielaides. Pašlaik izskatās, ka fotografē, ja reālais ātrums ir sākot ar +15 km/h, precīzi zināšu pateikt vēlāk, kad saņemšu pārējos protokolus (man tur jābūt ~ 4 gabaliem, robežās no +15 līdz +19), pašlaik man ir tikai viens. Laikam resnajiem cūciņiem, kas sēž Vitronic Baltija un iekšlietu ministrijā, silīte sāk tukšoties, tāpēc tiek pieņemts lēmums, izdarīt lielāku spiedienu, lai varētu labāk nobarot savu mūli uz tautas rēķina.

2) Protokoli sāk pienākt 5 nedēļas pēc “pārkāpuma” izdarīšanas datuma, bet policija, iespējams, lēmumus pieņem ar atpakaļejošu datumu. Interesanti, ka lēmuma datums ir tieši 30 dienas pēc pārkāpuma datuma, bet reālais saņemšanas datums pastā un CSDD e-pakalpojumos ir 37 dienas. Neticu tādai sakritībai un neticu, ka pasts darbojas tik lēni. Bet nu vienalga. Tātad, divi varianti – maitas taupa uz resursiem, cenšoties izspiest maksimālo sulu, vai arī, samazinot pieļaujamo limitu, izdevies piečakarēt tik lielu skaitu braucēju, ka netiek galā.

Kas attiecas uz manu personīgo viedokli – ar laiku viņi tās kastes varēs sev iestādīt, jo jau tagad vadītāji sāk apzināt radaru vietas un, gluži vienkārši, pirms paša radara piebremzēt, vēlāk turpinot ceļu ierastajā ātrumā. Tas, protams, čakarē satiksmi, tomēr nekādi neliedz 90% no laika braukt ar tādu ātrumu kadu sirds kāro. Ir nejauši sanācis piedalīties eksperimentā, kur visa Jūrmalas šoseja tika izbraukta ar ~150 – 190 km/h ātrumu, neskatoties uz diviem fotoradariem un policijas ekipāžu. Galu galā pirms radariem var piebremzēt, savukārt policiju 80% gadijumu atmasko radaru detektors vai Waze. So this is not the end of the world. Ir valstis, kur ir daudz sliktāk (vairumā valstu gan ir daudz labāk).

Manas rekomendācijas paliek vecās – lietojam veselo saprātu, braucam ar drošu ātrumu (vilkties uz 85km/h pa trešo joslu nav drošs ātrums), lietojam Waze, lietojam detektoru, atceramies radaru vietas un turpmāk pirms tām piebremzējam.

Nobeigumā foto no noziedzīgā nodarījuma:

Celtniecība Dzimtenes ielā 1 apturēta, bet darbi turpinās

Kā noskaidroju pie Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes locekļa Gunta Grūbas, būvniecība objektā Dzimtenes ielā 1 pašlaik itkā oficiāli ir apturēta. Pie kam, izrādās, neskatoties uz izsniegto būvatļauju, šī celtniecība faktiski ir preturinā ar aizsargjoslu likuma 6. un 36. pantu. Arī pēc TV3 raidijuma Nekā Personīga sižetā minētā, būvatļauja itkā esot apstrīdēta un darbi būtu jāapstādina. Tomēr praksē tā tas nu galīgi nav. Darbi rit pilnā sparā…

Sestdiena, 19. maijs – rit izolācijas ieklāšana:

Ceturtdiena, 24. maijs – jau daļēji ielieta pagrabstāva grīda:

Vēl viens garāmgājēja foto, kas uzņemts 24. maijā – celtnieki rosās un strādā:

Bet ko tad tiem lielajiem padarīsi, viņi var ignorēt noteikumus un lēmumus, samaksās pāris simtus sodiņos un turpinās, likums jau ir mums – parastajiem cilvēkiem!

Vieglie miljoni – kā viesu namu pie jūras pārtaisīt par daudzdzīvokļu māju

Daudzdzīvokļu “viesu nams” Kāpu ielā 95 “Jūras pērle”

Ņemot vērā milzīgo rezonansi, saistībā ar rakstu “Jūrmala, Dzimtenes iela 1 – afēra vai tomēr sabiedrības labums“, nolēmu šo tēmu paturpināt jau ar konkrētiem faktiem un juridiskajām shēmām… un kas tik neatklājas…

Būvēt daudzdzīvokļu ēku sabiedriskās apbūves un komercdarbības zonā, kur pēc likuma atļauta tikai sabiedriskā apbūve, ir normāla prakse. Visi gudrie tā dara!

Izrādās, Dzimtenes iela 1 nebūt nav ne pirmais, ne vienīgais un ne pēdējais būvobjekts, kur ar meistarīgām juridiskām manipulācijām uz zemes gabala, kas pēc būtības ir paredzēts sabiedriskām celtnēm un tūrismu veicinošai infrastruktūrai, patiesībā tiek uzbūvēts daudzdzīvokļu nams Maskavas viesiem. Šādu namu Jūrmalā ir desmitiem.

• Kāpu ielā 95 zem nosaukuma “viesu mājas rekonstrukcija” tika uzbūvēts daudzdzīvokļu nams ar nosaukumu “Jūras Pērle”, kurā pašlaik aktīvi tirgo dzīvokļus.
• Z. Meirovica prospektā 11 tiek būvēts “atpūtas namu komplekss”, kurā bez lielas kautrēšanās tiek tirgoti dzīvokļi.
• Rembates ielā 4 uz par lētu naudu iznomātas zemes tika uzbūvēta 8 stāvus augsta “daudzfunkcionāla ēka”, kura patiesībā ir daudzdzīvokļu ēka, kas pie tam stāv tukša un, iespējams, nemaz nav droša dzīvošanai. Sīkāk Dienas Biznesā.

Augstāk minētie ir tikai daži piemēri, jo tādu namu Jūrmalā ir desmitiem. Man gluži vienkārši nav ne laika, ne spēka visus apbraukāt, izanalizēt un apkopot, tāpēc minu tikai dažus. Principā šāda vērtīgas piejūras zemes izsaimniekošana tiek uztverta par absolūti normālu praksi.

Ilustratīvs attēls: Nemaz nav jākautrējas, blakus oficiālajai plāksnītei, kas vēsta, ka būvēta tiek sabiedriska celtne, liekam pārdošanas plakātu!

Shēmas pamatprincipi – kā pareizi sagrozīt likumu, lai visus apčakarētu.

Sabiedriskās apbūves zonā, īpaši Jūras tuvumā, dzīvojamās ēkas nav atļauts būvēt, jo tās nenes maksimālu labumu Jūrmalas iedzīvotājiem. Toties ir atļauts būvēt tūrisma objektus un komercdarbības celtnes, piemēram, viesnīcas, atpūtas centrus utml. Lai apietu likumdošanu, tiek pielietota šāda shēma:

1. Uzprojektējam daudzdzīvokļu namu un nosaucam to par “viesu nams” vai “atpūtas nams”.
2. Dabūnam būvatļauju un visus saskaņojumus un bliežam augšā!
3. Kad celtne gatava, pārdodam dzīvokļus kā domājamās daļas no “viesu nama” vai “atpūtas nama“.

Kāpēc tas ir slikti un kāpēc ir vērts nepriecāties.

Šāda rīcība ir slikta, jo daudzdzīvokļu mājas nekādi neveicina ne tūrisma pieaugumu, ne darba vietu rašanos, ne naudas ieplūšanu Jūrmalas budžetā ilgtermiņā. Kaut vai tajos pašos Asaros, Dzimtenes ielā 1, nav ne foršas kafejnīciņas, ne sakārtotu sporta laukumu, nedz pat normālu labierīcību, nemaz nerunājot par normālu viesnīcu, toties bija perfekta vieta, kur to visu uzbūvēt. Šādi zemes gabali ir ierobežotā skaitā un drīz to vairs nebūs. Tomēr nekā… foršajā vietiņā pie jūras būs daudzdzīvokļu māja. Tā vietā, lai tūkstošiem cilvēku ik gadu te atstātu savu naudu nodokļos un algās, tādējādi stimulējot Jūrmalas pilsētas un Latvijas valsts ekonomiku, tiek lobēta dzīvokļu celtniecība, no kā ieguvēji ir dažādi miljonāri, kas nodarbojas ar NĪ attīstīšanu.

Jūrmala, Dzimtenes iela 1 – afēra vai tomēr sabiedrības labums

Tātad īsā versija – kaut kāds uzņēmīgs čalis – miljonārs Aleksandrs Osokins kopā ar biznesa partneri par 54 latiem mēnesī ir iznomājis zemi Asaru pludmalē, aizklapējis ciet publisko autostāvvietu, nožogojis kāpu zonu un šopavasar sācis tur būvēt ekskluzīvu daudzdzīvokļu māju. Dzīvokļi šajā mājā jau tiek tirgoti par 6000 Ls kvadrātmetrā (avots – video no TV3 Nekā Personīga).

Tā kā būvēt dzīvojamās mājas kāpu zonā ir aizliegts, tad projekts tiek nosaukts par viesu nama celtniecība. Savukārt privātfirma, kas būvē šo viesu namu, saucas SIA Jūrmalas zemes fonds, acīmredzot, lai apčakarētu ziņkārīgas omes un pārējo sabiedrību, liekot padomāt, ka celtni būvē Jūrmalas pašvaldība.

Jūrmalas dome apgalvo, ka viss noticis likumīgi un neesot pamata satraukumam, savukārt nekustamā īpašuma aģentūras Ordo mājas lapā atrodams šāds teksts:

Tulkojums – daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

Arī Ordo mājas lapā atrodamie projekta rasējumi skaidri parāda, ka celtnei nav nekāda sakara ar sabiedrisku ēku – visos 3 stāvos, ieskaitot pirmo stāvu, paredzēti tikai dzīvokļi, bet pagrabā – pazemes autostāvvieta.

Pirmā stāva plānojums – nav redzamas nekādas viesu namam raksturīgas koplietošanas zonas. Tur ir tikai dzīvokļi.

Ēkas fasāde – ēkas pagalms saplūst ar pludmales smiltīm. Tātad – šī ir vistuvāk jūrai uzbūvētā daudzdzīvokļu māja Latvijā.

Savukārt, salīdzinot reālo darbu vietu ar attēliem, kas atrasti arhitektu biroja Palast Architekts mājas lapā, redzams, ka koks, kuru vizualizācijā ir bijis paredzēts atstāt, jau ir nocirsts. Tāpat, pievienotajā tekstā norādīts, ka tirdzniecība sākas no 2012 gada. Tātad tas ir ātras daudzmiljonu peļņas projekts, nevis viesu nams ilgtermiņa tūrisma attīstībai, jo viesu namos parasti dzīvokļus netirgo.

Pašlaik Asaru pludmale izskatās pēc bēdu ielejas…

Nožogota visa teritorija līdz pat pludmales smiltīm.

Pie jūras turpmāk piebraukt var tikai izredzētie.

Dabas pamatne ir pilnībā iznīcināta un nevis, lai piesaitītu tūristus vai uzbūvētu kādu kafeinīciņu vai restorānu – nē – te būs dzīvokļi turīgiem cilvēkiem.

Kāpu zona.

Atbildīgie.

Reaģējot uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sižetu, dzīvokļu tirdzniecība Ordo mājas lapā uz laiku tikusi maskēta kā “investīciju projekts”, arī cena 6000 Ls/m2 vairs neparādās. Patiesībā šī lapa uz doto brīdi nemaz nav pieejama un šis ir pēdējais ekrānuzņēmums, kuru man izdevās sadabūt.

Papildus tam, ka ir nocirsts koks, kura ēnā veldzēties varēja atpūtnieki, jaunbūvējamās ēkas novietojums varētu būt arī bīstams, jo vētras laikā ūdens atnāk līdz pat projektētās ēkas ieejai.

Es esmu par atīstību un es uzskatu, ka šajā vietā jau sen vajadzēja uzbūvēt atpūtas centru vai izklaides parku pilsētas viesiem un iedzīvotājiem. Asaru pludmali jau sen vajadzēja sakopt un apbūvēt ar infrastruktūras objektiem. Asaru pludmalē katastrofāli pietrūkst normālas labierīcības, dušas, kvalitatīvu volejbola laukumu, kvalitatīvas kafejnīcas un citas infrastruktūra. Ekskluzīvi dzīvokļi ir pēdējais, kas sabiedrībai nepieciešams, tāpēc esmu pret daudzdzīvokļu māju jūras krastā un pret piekļuves ierobežojumiem. Tāpat esmu pret to, ka vērtīgu zemi dažiem izredzētajiem dala par velti.

Man gribas uzdot šādus jautājumus:

Kā kaut kas tāds varēja notikt sabiedrības acu priekšā?

Kā iespējams iznomāt ekskluzīvu zemes gabalu par 54 latiem mēnesī?

Kāpēc vides ministrija neko nedara, lai acīmredzamo netaisnību novērstu?

Ja citi dara tā – tad kāpēc lai pārējā sabiedrība ievērotu spēles noteikumus, maksātu nodokļus un izturētos ar cieņu pret valsti?

Varbūt man nav taisnība, iespējams esmu kļūdījies, varbūt uzņēmīgi cilvēki tiešām būvē kādu SPA centru vai atpūtas kompleksu tūristu piesaistei?

Gaidīšu jūsu komentārus!

Zivtiņa meli, jeb kā, kopš fotoradaru uzstādīšanas, palielinās negadījumos bojā gājušo skaits

Foto no kasnotiek.com

Kad parādījās pirmie fotoradari, Zivtiņš & Co solīja, ka

1. uzlabosies ceļu satiksmes drošība;
2. atbrīvosies ceļu policijas resursi, CP varēs mazāk kontrolēt ātrumu un vairāk nodarboties ar svarīgākām lietām;
3. godīgajiem autovadītājiem nav par ko uztraukties, jo nebūtiskus pārkāpumus fotoradari nefiksēs.

Vai kāds būs pārsteigts, ja es teikšu, ka Zivtiņš un iekšlietu ministrs ir melojuši? Visas gudrās runas no amatpersonu mutēm par sabiedrības labumu no fotoradariem ir bijušas bullshit (buļļa kakas).

Meli Nr. 1: Uzlabosies satiksmes drošība.

Salīdzinot ar 2011 gadu:

• Bojā gājušo skaits ir palielinājies par 29%
• Negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājies par 21%
• Alkohola un narkotisko vielu reibumā izraisīto negadījumu skaits ir palielinājies par 168%

Nu ko, Zivtiņ. Es zinu, ka Tu lielīsies ar 5% kritumu starp sīkajiem negadījumiem, kur ir saskrāpētas tikai mašīnas, bet CSDD statistika skaidri un gaiši parāda, ka situācija pasliktinās, tiek ievainoti un iet bojā vairāk cilvēku un uz ceļiem ir vairāk dzērāju.

Kur tad ir tas drošības pieaugums? Kur? Un kad es saku “beidz dirst”, tas ir nevis tāpēc, ka esmu slikti audzināts, bet tāpēc, ka tautai tiek rupji un skarbi melots. Jā, fotoradari varbūt varēja uzlabot drošību uz ceļiem, bet ši lieliskā ideja tika pamatīgi sajāta, koruptīvām un biznesa interesēm aizejot pirmajā plānā. Bet varbūt gan Zivtiņš, gan visi tie speciālisti gluži vienkārši bija fucking retards (absolūti stulbeņi)?

Meli Nr. 2: Arbrīvosies ceļu policijas resursi, lai varētu veikt svarīgākus uzdevumus.

Laiks iet, radari strādā, bet ātruma ķerstītāju skaits ceļu policijas rindās nesamazinās. Ir man detektors un Waze un labi redzu kāda ir situācija. Atzīšos – esmu arī ticis noķerts par ātruma pārsniegšanu (15 – 20km/h) ne retāk un ne biežāk kā pirms fotoradaru ieviešanas. CP tiek manīti vecajās labajās vietiņās – pārsvarā taisnos ceļa gabalos ar labu segumu, kur ir viegli nejauši pārsniegt ātrumu un tas nevienam netraucē. Tāpat CP ņem naudiņu (un es nemaz viņus par to nenosodu). Tā ir, visi to zina un esmu pats arī redzējis. Nekas nav mainījies – vispār.

Kur tad ir tie atbrīvotie resursi? Bojā gājušo skaits palielinās, dzērāju skaits arī, bet CP joprojām ganās pa krūmiem.

Meli Nr. 3: Nebūtiskus pārkāpumus fotoradari nefiksēs.

Sākumā viss bija labi. Tiktiešām par fotoradariem uztraukties vajadzēja vien pārgalvīgākajiem vadītājiem, jo nelieli pārsniegumi līdz 20 km/h nemaz netika fiksēti. Diemžēl, man ir radušās aizdomas, ka pielaides tiek samazinātas, jo pēdējo 2 nedēļu laikā esmu ticis bildēts 4 reizes ar +15 km/h līdz +18 km/h pārsniegumu (protams, kā parasti, taisnās vietās, kur nav gājēju, ne krustojumu). Taisnības labad jāsaka, ka neesmu vēl saņēmis nevienu čeku, tāpēc pastāv varbūtība, ka radaru uzstādītāji tikai testē papildus peļņas iespējas.

Skumja izrāde

Fotoradari bija lieliska iespēja gan uzlabot satiksmes drošību, gan nopelnīt kādu kapeiciņu – varbūt nedaudz, bet tomēr. Diemžēl viss potenciālais sabiedrības ieguvums nosprāga, jo, kā jau mūsu valstī tas pieņemts, izveicīgi cilvēki uzlika savas sūdainās rokas un pārvērta ideju par cirku – naudas mašīnu. Kuri tie bija? Tas ir portāla pietiek.com kompetencē.

Man visa šī ambrāža atgādina neveiksmīgu teātra izrādi, kur Zivtiņš tēlo galveno pamuļķi, bet patiesie ļaundari slēpjas aiz dekorācijām. Un, izrādei beidzoties, skatītāji ir vīlušies – neviens neapplaudē. Klusumu pārtrauc vien čalis no pēdējās rindas, skaļi saukdams – “you suck”.

Peļņas nolūkā samazina fotoradaru ātruma pielaides?

Mana bloga lasītāji un drosmīgākie autovadītāji jau sen bija atklājuši, ka fotoradaros bija uzstādītas pietiekami demokrātiskas ātruma pielaides, lai tie nefotografētu ikvienu parastu autovadītāju ar sīku grēciņu likuma priekšā. Proti, par fotoradariem uztraukties vajadzēja vien pārgalvīgākajiem vadītājiem, jo nelieli pārsniegumi līdz 20 km/h nemaz netika fiksēti.

Diemžēl, man ir radušās aizdomas, ka pielaides tiek vai drīz tiks samazinātas, jo pēdējo 2 nedēļu laikā esmu ticis bildēts 4 reizes ar +15 km/h līdz +18 km/h pārsniegumu (protams, kā parasti, taisnās vietās, kur nav gājēju, ne krustojumu – Jūrmalas šosejas viducis un Jūrmalā, Rīgas ielā, 70 km/h zonā pirms Dzintaru tilta).

Taisnības labad jāsaka, ka neesmu vēl saņēmis nevienu čeku, tāpēc pastāv varbūtība, ka radaru uzstādītāji tikai testē papildus peļņas iespējas. Un tas jau arī nebūtu nekāds brīnums, jo vadītāji nav pamuļķi un ir sākuši viens otru brīdināt gan ar gaismām, gan caur Waze, gan internetā. Tas, protams, bojā Vitronic naudas plūsmu, tādēļ radaru uzstādītāji meklē arvien jaunus veidus, kā palielināt savu peļņu.

Ja kāds ir saņēmis sodu par pārkāpumu līdz 20 km/h vai arī zina vairāk, lūdzu rakstiet komentāros!

Fotoradaru pielaižu testi

Mans fotoradaru garāmbraucienu apkopojums. Apkopoti tikai tie testi, kur braucu garām ar konstantu, nofiksētu ātrumu, kas par vairāk nekā 10 km/h pārsneidz atļauto.

Piezīme: Reālais ātrums nozīmē, ka norādīts reālais braukšanas ātrums, nevis spidometra rādījums. Vairumam auto spidometrs rāda par 3 – 7 km/h mazāku ātrumu, nekā ir patiesais.

17.01.2012
Jūrmalas šoseja +17 km/h (reālais 107 km/h) – Ok
Ulmaņgatve +16km/h (reālais 66 km/h) – Ok

06.01.2012
Jūrmalas šoseja +16 km/h (reālais 106 km/h) – Ok
Krasta iela +14km/h (reālais 64 km/h) – Ok
Ulmaņgatve +17km/h (reālais 67 km/h) – Nofočēja, bet čeku nesaņēmu

29.12.2011
Jūrmalas šoseja +17 km/h (reālais 107 km/h) – Nofočēja, bet čeku nesaņēmu

20-28.12.2011 (reizes 10)
Jūrmalas šoseja +19 km/h (reālais 109 km/h) – Ok
Ulmaņgatve +19 km/h (reālais 69 km/h) – Ok

19.12.2011
Jūrmalas šoseja +24 km/h (reālais 114 km/h) – Nofočēja (sods 5 Ls, pēc radara kļūdas bija 110km/h)

Fotoradari un ministrs-stulbenis … vai melis?

Foto no portāla irLiepaja.lv

Man nepatīk apvainot cilvēkus un piekasīties tiem, kas cenšās darīt savu darbu, spītējot nepatīkamai un sarežģītai situācijai valstī. Ir ļoti daudzi cilvēki, kas patiesi cenšās kaut ko darīt valsts (ne tikai savā) labā un daudzās sfērās ir manāmas pozitīvas iezīmes. Tomēr, diemžēl, ir reizes, kad nav iespējams sēdēt mierā, redzot klajus melus vai absolūtu stulbumu no valsts vadošo politiķu puses. Ceru, ka lasītājs atšķirs sarkasmu no apvainojumiem, jo mans mērķis nav nevienu nomelnot… vien ar loģiskiem spriedumiem parādīt kādi ir daži mūsu tautas kalpi.

Šoreiz mūsu dienas varonis ir ZRP iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (tikpat labi tas varēja būt arī leģendārais Zivtiņš). Viņa atbildes intervijā ar TVNET žurnalistiem skaidri parāda, ka te ir tikai divas iespējas:

Variants A: Kozlovska kungs ir melis un liekulis, kas stāsta sabiedrībai pekstiņus un izvairās atzīt reālu netaisnību un negodīgu rīcību no valsts puses.

Variants B: Kozlovska kungs ir muļķis ar vājām spriešanas spējām, kas patiesi cenšas strādāt valsts labā, tikai viņam sanāk pilnīga šļura.

Svarīgi saprast, ka analizēts tiek tikai viens Kozlovska darbības aspekts, iespējams citos jautājumos ministrs patiešām ir godīgs un kompetents, bet ne šajā.

Kāpēc šādas radikālas negācijas? Pamatojums.

Iedziļināsimies kādā TVNET jautājumā un Kozlovska kunga atbildē.

TVNET: Kā vērtējat jauno fotoradaru izvietošanu? TVNET saņēmis sūdzības, ka radarus izvieto slēpņos, kā arī uz taisnām, labi pārredzamām šosejām, nevis vietās, kur notiek avārijas.

Ministrs Kozlovskis: Ja runājam par jauno radaru projektu, tad viennozīmīgi gribu teikt, ka mērķis ir samazināt vidējo ātrumu uz ceļiem valstī, nevis nolikt radaru konkrētā vietā un gaidīt, ka tur nekas nenotiks.

Mans komentārs: Pareizi, sporta pedagog *! Pie vienas vietas, ka konkrētās vietās Rīgā un citur gadu no gada pret asfaltu tiek izšķaidīti gājēji, to starpā bērni, māmiņas, omītes. Pie vienas vietas, ka konkrētās vietās, kur nav fotoradaru, jau gadiem notiek 1000 reižu (bez pārspīlējuma) vairāk negadījumu nekā vietās, kur tikko uzstādīti fotoradari.

Vajag pamatojumu? Lūk karte, korelācija starp melnajiem punktiem un fotoradaru vietām maza:
http://neogeo.lv/ekartes/radari_full.html

Manuprāt, vidējā ātruma samazināšana visur par 5km/h nav risinājums cilvēka dzīvību glābšanai. Ātrums ir jāsamazina visiem vadītājiem un tieši tajās konkrētajās vietās, kuras ir bīstamas.

Pirmkārt: Ja mēs samazinam vidējo ātrumu par 5km/h, tad panākam, ka daudzi šoferi gājēju pārejas joprojām pārlidos ar 65 km/h nevis 70 km/h un tajā pat laikā uz Jūrmalas šosejas, taisnākajos posmos daudzi brauks par 5km/h lēnāk. Atšķirībā no viedā sporta pedagoga * Kozlovska, man te grūti saskatīt lietderību. Kāpēc nepanākt, ka tieši bīstamajās vietās visi brauc ar 55 km/h, bet citur – normāli? Tas taču gan glābtu dzīvības, ar garantiju… nauda gan ienāktos mazāk.

Otrkārt: Ātrumu nevajag apkarot visur, tas tikai tracina cilvēkus un nedod nekādu labumu. Vācijā uz daudziem bāņiem nav ātruma ierobežojumu vispār. Austrijā ārpus apdzīvotām vietām ātruma limits ir 100 km/h (130 km/h uz autostrādēm).

Piemērs no Austrijas. Lūk līkumains un šaurs ceļš, bet atļautais ātrums te ir 100 km/h. Šoferi ir dažādi, bet vairums brauc uz 90 – 100 km/h, protams, piebremzējot pirms līkumiem. Un nav te ne fotoradaru ne zīmes “50”. Un visi dzīvo laimīgi, jo šis ir mežs, taisns, brīvs ceļš un nav nekāda jēga censties kaut ko ierobežot vai sodīt. Cilvēki paši brauks tā, lai nenosistos un nenodarītu pāri citiem.

Tajā pat laikā, Vācijā un Austrijā ir gan ātruma ierobežojumi, gan fotoradari, gan speciāli apļveida krustojumi vietās, kur patiešām vajadzētu uzmanīties – pilsētu centros, pie gājēju pārejām utml. Tieši tur, kur tas ir vajadzīgs!

Bet, ai, ko gan tie friči un jodelētāji saprot, mūsu sporta pedagogs * Kozlovskis taču ir gudrāks. Ja mums būtu tādi kalnu ceļi kā austriešiem, tad Kozlovskis kopā ar Zivtiņu varētu visur iespraust zīmi “50” un fotoradaru, un mūsu tēvu zemīte uzplauktu mūžīgi mūžos kā zilā pārticības tāle.

Treškārt: Kozlovskis apgalvo – nepareizi ir “nolikt radaru konkrētā vietā un gaidīt, ka tur nekas nenotiks”. Tajā pat laikā daudzi jo daudzi radari jau ir konkrētās vietās, kur nekas nekad negadās. Vienīgais, kas tur gadās ir 200 un vairāk latu ienākumi stundā.

Tātad pēc Kozlovska teiktā sanāk, ka labāk fotoradarus ir nolikt konkrētās vietās, kur nekas nekad negadās, nekā konkrētās vietās, kur bieži notiek nelaimes. Pie velna! Kāpēc lai ministrs kaut ko tādu varētu apgalvot?

Te ir tikai divas iespējas: a) ministrs Kozlovskis ir melis un liekulis, kas cenšas noslēpt patieso mērķi – naudiņas iekasēšanu, vai b) ministrs Kozlovskis ir muļķis ar vājām spriešanas spējām, kas tiešām grib labu visai tautai, tomēr pats nesaprot ko runā.

* Atvainojos par sarkasmu, lai būtu absolūti godīgs, minēšu, ka Kozlovskis beigu beigās ir arī ieguvis juridisko augstāko izglītību, tādējādi veicot ceļu no internātskolas caur fizkultūras skolotāju līdz jurista diplomam un ministra amatam. Cilvēkam dzīvē grūti gājis, bet viņš daudz ko ir sasniedzis. Ir ļoti žēl, ka šāds itkā jauns, talantīgs un mērķtiecīgs politiķis, ticis ministra amatā, rīkojas tik nesmuki.

Mans viedoklis par fotoradariem un ātrumu

Esmu jau rakstījis par šo tēmu. Atkārtošos. Esmu par drošu ātrumu un esmu par fotoradariem, kas izvietoti un noregulēti tā, lai glābtu cilvēku dzīvības un novērstu nelaimes. Es zinu, ka fotoradarus ir iespējams izmantot daudz lietderīgāk, gūstot mazāk peļņas un glābjot vairāk dzīvības. Es zinu, ka amatpersonas to nedara, lai lobētu konkrētus uzņēmumus (kā nekā fotoradarus mums nodrošina privātfirmas), un risinātu valsts īstermiņa finanšu problēmas.

Esmu arī ticis par upuri fotoradariem vairākas reizes un tas man nesagādāja nedz kaunu nedz neertības, jo sodi bija mazi un pārkāpumi bija nebūtiski. Es parasti nepārsniedzu ātrumu vairāk par 19km/h un neiesaku to darīt citiem, tomēr uzskatu arī, ka ātruma ierobežojumi nav adekvāti un nav arī tik būtiski, daudz svarīgāka ir kultūra un droša braukšana.

Mans novēlējums ministram Kozlovskim – saprast, ka tauta nav stulba un cilvēki skaidri redz kas ir kas. Nav vērts bojāt savu reputāciju ar populistisku un primitīvu liekulību. Mums ir vajadzīgs ministrs, kas spēj rīkoties un labot netaisnību, nevis attaisnot savu un savu kolēģu nekorektu un kļūdainu rīcību. Ir sāpīgi noskatīties, ka krietni cilvēki ar labiem nodomiem, bet nepārdomātiem izteikumiem (ir mums tāds Valdis Zatlers), sačakarē savu un savas partijas reputāciju. Novēlu Kozlovskim saņemties un turpmāk cītīgāk pārdomāt savus spriedumus un darbības.

Waze – legāls rīks cīņā pret ceļu policiju (+bezmaksas navigācija)!

Kas ir Waze?

Waze ir pasaulē populāra telefonā uzstādāma bezmaksas aplikācija autovadītājiem, kas palīdz ātrāk sasniegt galamērķi un izvairīties no ceļu policijas. Waze darbojas ar Android, iPhone, Blackberry un Nokia viedtālruņiem. Lasi tālāk un tuvāko 5 minūšu laikā uzzināsi kā Waze izskatās, kā tas darbojas un kā pašam pie tāda tikt!

Kādas ir Waze iespējas?

Waze ir milzīgs iespēju klāsts, dažas svarīgākās no tām:

• Brīdina par tuvumā esošajiem ceļu policijas posteņiem
• Brīdina par tuvumā esošajiem fotoradariem
• Brīdina par sastrēgumiem un parāda tos uz kartes
• Brīdina par avārijām un bīstamām vietām uz ceļa
• Bezmaksas navigācija, ar pietiekami labu karti, kuru pats vari papildināt
• Ļauj autovadītājiem sazināties un brīdināt vienam otru

Kā Waze darbojas?

Waze ir balstīts uz autovadītāju solidaritātes un sadarbības principu. Būtībā Waze ir liela navigācijas karte, kuru ikviens sistēmas dalībnieks var papildināt un uz kuras ikviens var momentāni atzīmēt dažādas vadītājiem nepatīkamas vietas un situācijas – ceļu policiju, fotoradarus, sastrēgumus, avārijas utt. Arī pati Waze sistēma veic automātiskus mērījumus, pielāgo un uzlabo karti. Jo vairāk cilvēku šo sistēmu lieto, jo labāk tā strādā. Latvijā jau tagad ir simtiem Waze lietotāju, un sistēmas popularitāte strauji aug.

Kas nepieciešams, lai maksimāli ērti izmantotu Waze iespējas?

1) Viedtālrunis ar skārienjūtīgu ekrānu. Der jebkurš iPhone, Nokia, Blackberry un Android sistēmas tālrunis. Šāda tālruņa cena ir sākot no 90 latiem. Jo lielāks ir tālruņa ekrāns, jo vieglāk būs lietot Waze.

2) Tālruņa stiprinājums pie vējstikla vai priekšējā paneļa. Bez šī aksesuāra Waze lietot būs ļoti grūti un pat bīstami. iPhone tālruņiem šāds auto turētājs maksā aptuveni 10 – 15 latus. Ir gan viens liels mīnuss – ja tiek lietots tālruņa maciņš, tad, pirms tālruņa stiprināšanas, tas no maciņa ir jāizņem. Pie šīs problēmas risinājuma es pašlaik strādāju un mēģināšu izstrādāt sistēmu, kur tālruni ar visu maciņu iespējams pie stiprinājuma pievienot ar lipekļu palīdzību.

Bildē redzams iPhone turētājs (fonā mans vecais radaru detektors, no kura lielas jēgas pēdējā laikā nav).

3) Tālruņa auto lādētājs. Bez šī aksesuāra var iztikt, bet es to ļoti iesaku iegādāties – noderēs. Lietojot Waze, tālruņa baterija tiek tērēta pastiprināti, jo ekrāns ir ieslēgts visu laiku, notiek arī nepārtraukta datu ielāde. iPhone auto lādētāju man izdevās iegādāties par 12 latiem.

4) Internets telefonā. Šai nevajadzētu būt problēmai, jo gandrīz visi oparatori piedāvā lētu interneta pieslēgumu tālrunim. Stundas laikā, braucot pa Rīgu un Jūrmalu, Waze man ielādēja aptuveni 150 kb datu. Kopš Waze lietošanas sākuma ir pagājusi nedēļa, esmu veicis ~200km Rīgā un Jūrmalā, un kopējais mēneša datu apjoms man ir 10 mb. Tas nav daudz, tāpēc ar vislētāko datu tarifu vajadzētu pietikt. Man LMT 200 mb plāns izmaksā 3 latus mēnesī. Ārzemēs ar viesabonēšanu Waze lietošana varētu būt dārgs prieks, tomēr ar LMT jaunajiem Eiropas tarifiem (dārgākais ir 10 mb / 3 Ls) Waze varētu pat būt lietojams pat ārzemju braucienos.

Kā Waze izskatās?

Šādi Waze izskatās normālos apstākļos, stāvot uz vietas. Braucot tiek rādīta lielāka kartes daļa, un automātiski parādās paziņojumi par situācijām, kas attiecas uz braucēju un konkrēto braukšanas maršrutu.

Fotoradari Waze kartē ir apzīmēti ar fotokameras ikonām. Citi Waze lietotāji – ar krāsainiem smaidiņiem.

Šādi kartē izskatās citu lietotāju atzīmētie policijas posteņi. Uzspiežot uz policijas posteņa atzīmes, iespējams šo posteni apstiprināt, kā arī pievienot komentārus.

Šādi izskatās detalizētā informācija par policijas posteni.

Ziņošanas iespēja

Šādi izskatās ziņošanas (citu lietotāju brīdināšanas) iespējas. Ekrānu atver ar vienu “klikšķi” uz izsaukuma zīmes ikonas.

Šādi izskatās ekrāns, kur var ziņot par policijas posteni. Komentārs nav obligāts, bet Send jānospiež obligāti. Kopā ziņošana aizņem 3 “klikšķus” – pietiekami ērti.

Ja kartē nospiežam uz kādas situācijas ikoniņas, tad varam iegūt papildus informāciju.

Navigācija

Waze navigācija ir diezgan vienkārša, bet tā darbojas. Šādi izskatās adreses meklēšana.

Paskat, un atrada arī akvaparku pat bez adreses…

Nospiežot Go, sākas maršruta priekšā teikšana ar balsi. Sākot braukt, ETA laukumā būs redzams prognozētais galamērķī ierašanās laiks.

Var arī ar pirkstu iebakstīt jebkurā kartes vietā un atrast ceļu līdz turienei…

Waze sociālais tīkls

Dalība Waze tīklā ir iespējama anonīmi un bez reģistrēšanās, tomēr, reģistrējoties lietotājs iegūst savu lietotāja vārdu un profilu, kurā iespējams krāt punktus par labajiem darbiem un veidot savu lietotāja reitingu. Tāpat iespējams čatot publiskajā telpā. Šādi izskatās lietotāja profila reitinga atspoguļojums.

Waze konfigurācija

Waze ir iespējams pielāgot savām vajadzībām, izvēloties kartes izskatu un informācijas apjomu, kuru vēlamies saņemt. Piemēram, es varu norādīt, ka mani interesē tikai notikumi 5 km radiusā un nevēlos iesaistīties čatā vai ar braukšanu nesaistītās sociālajās aktivitātēs. Pieejama arī Latviešu valoda (es gan dodu priekšroku vecajam, labajam English).

Kopsavilkums

Waze ir fantastisks izgudrojums, kas lielā mērā darbojas praksē. Waze nav ideāls, un Waze mēdz kļūdīties, tomēr, neskatoties uz trūkumiem, Waze šobrīd ir viens no vislabākajiem instrumentiem, kas pieejami autovadītājiem, lai aizsargātos pret fotoradariem un ceļu policistu aktivitātēm un ātrāk sasniegtu galamērķi.

Aicinu visus autovadītājus braukt droši un lietot Waze, lai izvairītos no ceļu policijas, kas 90% gadījumu nerūpējas par drošību, bet mēģina maksimāli pildīt plānus un iekasēt kukuļus!

Nosūtiet šo linku visiem draugiem-šoferiem! Palīdzēsim sev un viens otram!

Piedalies diskusijā, raksti savus iespaidus par Waze komentāros!

Par fotoradariem

Papildināts ar informāciju par Waze sistēmu!

Visi zinam, ka pēdējā laikā ātruma pārkāpēju sodīšanā valsts ir likusi lietā fotoradarus. Lieta laba un vajadzīga un noteikti nesīs vismaz kaut kādu labumu, bet par visu pēc kārtas.

Kur un cik daudz fotoradari pašlaik strādā?

Pašlaik darbojas tikai 15 pārvietojamie radari, jo birokrātijas dēļ stacionāros nedrīkst uzstādīt bez saskaņota projekta (valsts pati sevi apčakarē) un tur aizies vēl mēneši, ja ne pus gads, bet ar janvāri sola vēl 15 stacionāros fotoradarus, tādēļ braukt kļūs arvien jautrāk.

Praksē fotoradarus katru otro reizi esmu novērojis:

• uz Jūrmalas šosejas pie Latvijas Naftas abos virzienos;
• uz Jūrmalas šosejas virzienā uz centru vietā, kur nošķeļas Lielirbes iela;
• uz Krasta ielas virzienā prom no centra aiz Lido pirms Dienvidu tilta;
• uz Mūkusalas ielas netālu no CSDD tehniskās apskates stacijas u.c.

Visas šīs vietas sakrīt ar valsts policijas mājas lapā publicētās fotoradaru kartes punktiem, tādēļ nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka arī citās kartē uzrādītajās vietās var izdoties ieraudzīt tādu aparātu. Jāsaka gan, ka tādās vietās, kā uz Vanšu tilta un uz Salu tilta fotoradari vēl nav manīti, jo tur nav vietas, kur apturēt fotoradara uzrauga mašīnīti (neliels baltas krāsas vieglais firgoniņš, tā saucamais “kabluks”).

Kopumā sola, ka bez pārvietojamajiem būs vēl 100 stacionārie, bet to rādīs laiks.

Kādas ir ātruma pielaides?

Pielaides ir visai demokrātiskas, nav jāstreso un jābrauc visur ar 50 km/h, tomēr ir vērts zināt kas un kā.

Pagaidām gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām esmu novērojis pielaidi 20km/h apmērā no reālā braukšanas ātruma. Skaitlis ir diezgan precīzs, to esmu pārbaudījis eksperimentāli, braucot garām fotoradaram.

Mana auto spidometrs (ar paaugstinātu ziemas apriepojumu) rāda reālo ātrumu +/- 1km/h (to esmu speciāli pārbaudījis). Esmu neskaitāmas reizes 50 km/h zonā pabraucis garām radaram ar 69km/h (+19km/h) kā arī 90 km/h zonā ar 109km/h (+19km/h) bez problēmām (tā vairs nav taisnība, skatīt update zemāk). Savukārt, braucot ar 114 km/h zonā, kur atļautais ir 90km/h, esmu fotografējies.

Jāņem vērā, ka 90% mašīnu spidometrs rāda par 3 – 7km/h mazāku ātrumu, nekā tas ir patiesībā, tāpēc gandrīz ikviens var droši braukt ar +19km/h uz spidometra un nebaidīties (pašlaik rekomendēju +15 km/h, skatīt update zemāk).

Update (2011.12.29): Ir parādījušās aizdomas, ka pielaides ir tikušas nedaudz samazinātas, jo cilvēki ir sākuši braukt lēnāk un nav iespējams vairs gūt pietiekamus ienākumus. Ja kāds to var apstiprināt ar protokolu, lūdzu padot man ziņu. Man pašam izlikās, ka mani šodien ar 106km/h nofočēja, bet varbūt man tikai izlikās.

Zivju onkulis jau te draudēja, ka pie skolām būs fotoradari ar nulles pielaidi, tomēr reālajā dzīvē pie skolām fotoradarus neviens neliek, jo tur garām brauc maz mašīnu un arī šoferi uzmanās, tāpēc nevar iekasēt naudu.

Kas notiek, kad tevi nofočē?

Brīdī, kad tevi fočē, ir redzams īss sarkanas vai oranžas krāsas zibsnis. Ja blakus ir vairākas mašīnas, tas var attiekties arī uz kādu citu, tomēr, ja esi braucis virs +20km/h, tad ir laba varbūtība, ka fočē tieši Tevi.

Pēc 2 – 3 nedēļām (testa pārkāpumā tās bija 16 dienas) auto īpašnieks pa pastu ierakstītā vēstulē saņem protokolu, kas izskatās šādi:

Ziņkārīgajiem pačukstēšu, ka pie stūres šoreiz neesmu es. Minēšu arī, ka šajā konkrētajā piemērā fotordars bija uzstādīts adekvātā vietā, kur pastāv risks cilvēka dzīvībai, tāpēc vadītājs sodu ir patiesi pelnījis.

Savukārt te ir mans “varoņdarbs” – 114 km/h uz platas un tukšas Jūrmalas šosejas. Kļūda šoreiz ierēķināta 4km/h, bet rēķins piestādīts par 110 km/h, jeb 5 lati, tāpēc par šo var vien pamatīgi pasmieties, jo šis auto ceļā uz Jūrmalu benzīnā ne to vien noēd 😀

Kā neiekrist?

Diemžēl ar normālu braukšanu, iekļaušanos plūsmā un drošu ātrumu nepietiek, jo sodīšanas tīklos var nokļūt arī nejauši, tādēļ ir jāievēro vairāki piesardzības aspekti:

1) Lieto karti. Lai nekļūtu par ierīces upuri, svarīgi būtu iegaumēt fotoradaru karti. Tā kā uz kartes ir pietiekami daudz punktu, kas jāatceras, tad reālāk ir šo karti izdrukāt un turēt mašīnā, pirms braukšanas “iemetot aci” plānotajā maršrutā. Pat ja tu centies ievērot ātrumu un braukt normāli, varbūtība iekrist pastāv, jo fotoradari tiek uzstādīti taisnos un platos ceļa posmos, bieži vien netālu aiz ātrumu ierobežojošās zīmes!

2) Nekad nepārkāp vairāk kā par 20 km/h. Nerekomendēju pārkāpt ātrumu vispār, tomēr drošs un veselajam saprātam atbilstošs ātrums ne vienmēr sakrīt ar atļauto ātrumu, tāpēc, braucot dinamiski, centies iekļauties pielaides robežās.

3) Neuzticies radaru detektoram. Tā kā patiesībā jaunie fotoradari nav radari, bet gan lāzera mērierīces, kas mikroviļņus neizstaro, bet gan raida tiešu lāzera staru, tad neviens radaru detektors nepalīdzēs. Pat ne tie, kam virsū ir lepns uzraksts Laser ir bezjēdzīgi, jo retajā nostrādāšanas gadijumā jau būs sen par vēlu. Arī esmu pārbaudījis praksē. Radaru detektori uztver tikai vecos fotoradarus, kas parādījās pirms pāris gadiem.

4) Lieto Waze. Waze ir programma/sociālais tīkls gudrajiem telefoniem (smartphone), tas atbalsta iPhone, Nokia, Blackberry un Adroid sistēmas. Galvenā ideja – tiek veidota kopēja karte ar aktuālo informāciju par policijas slēpņiem, fotoradariem u.c. bīstamām vietām. Tuvojoties šādai vietai telefonā tiek saņemts audiovizuāls brīdinājums. Arī tu pats kļūsti par lietotāju un braucot vari piestiprināt telefonu pie priekšējā paneļa vai vējstikla un, redzot policiju, fotoradaru, avāriju vai bīstamu vietu, nospiest atbilstošu pogu, tādējādi papildinot kopējo karti. Latvijā Waze ir simtiem lietotāju un skaits tikai palielinās. Bonuss: Waze ietver arī bezmaksas navigācijas programmu.

5) Uzstādi lāzera slāpētāju. Tirgū pieejami daudz dažādi modeļi, nevienu no tiem neesmu testējis. Zinu, ka Latvijā šādas sistēmas uzstāda ronin.lv, pie kam lāzera staru slāpējošā ierīce ir legāla un papildus darbojas arī kā parkošanās sensors (vismaz tā viņi saka). Diemžēl šī sistēma ir ļoti dārga un ir krietni jāpadomā vai atmaksāsies, bet nekas nevar būt labāks kā iespļaut Zivtiņam sejā par valsts naudas izniekošanu, noliekot fotoradaru uz Jūrmalas šosejas, taisnā posmā, kur mierīgi var braukt uz 120 km/h un nekad nav bijušas avārijas.

5) Ziemā numurzīmei nenotīri pirmo burtu, bet rudenī uz numura pēdējā cipara pielīmē kļavas lapu. Šis vairāk ir joks, jo patiesībā par šādu aktivitāti var norauties 20 latu sodu, tomēr darot šo blēdību uzmanīgi un dabīgi, varētu arī izsprukt cauri sveikā.

Ko es domāju par fotoradariem?

Esmu absolūti par fotoradariem un ātruma ierobežošanu vietās, kur tas ir bīstami, tomēr pie mums daudzos gadijumos viss ir savādāk nekā Vācijā, vai Austrijā, kur fotoradari ir uzstādīti konkrētās vietās, lai uzlabotu satiksmes drošību. Diemžēl rodas iespaids, ka mērķis nav uzlabot satiksmes drošību, bet gan cerēt, ka drošība mistiski pati uzlabosies,  visur samazinot vidējo plūsmas ātrumu un biedējot vadītājus ar fotoradariem galvenokārt taisnos posmos, kur bieži vien nav ne gājēju pāreju, ne bīstamu krustojumu, ne skolu, ne bērnu.

Ja jau gribam uzlabot drošību, tad:

• Kāpēc fotoradari netiek uzstādīti vietās, kur bieži tiek sabraukti cilvēki?
• Kāpēc fotoradari netiek uzstādīti vietās, kur uz ceļa var izskriet bērni?
• Kāpēc fotoradari netiek uzstādīti vietās, kur ir gājeju pārejas? (ar retiem izņēmumiem)
• Kāpēc fotoradari tiek uzstādīti vietās, kur ir taisns, kvalitatīvs ceļš un nekad nenotiek avārijas?

Pašlaik redzu tikai divus atbildes variantus:

A) Plānotāji ir nekompetenti (stulbi), jo tikai dažās bīstamajās vietās ir paredzēts fotoradars.

B) Uzsvars tomēr ir uz finansiālu labumu (iekasēšanu), pārsvarā šīs ierīces ir ieplānotas posmos, kur vēsturiski bija iespējams noķert visvairāk pārkāpēju, piemēram, Jūrmalas šosejas vidusposms vai Krasta iela.

Ko vajadzētu mainīt lai maksimizētu fotoradaru lietderību?

Varbūt es arī neko nesaprotu, bet kāpēc satiksmes drošību nevarēja uzlabot ar šādām metodēm:

• Uzstādīt fotoradaru pirms gājēju pārejām visās vietās, kur notiek atkārtoti negadījumi;
• Uzstādīt fotoradaru pirms gājēju pārejām vietās, kur ir liela auto plūsma;
• Uzstādīt fotoradaru pirms krustojumiem un satiksmes mezgliem, kur bieži notiek negadījumi ar bojāgājušajiem.

Kāpēc nevar uzstādīt fotoradarus visās vietās, kur  ir vislielākais risks cilvēka dzīvībai. Vai tad tas nebūtu loģiski?

Cilvēki tiek sabraukti un iet bojā uz pārejām, krustojumos, līkumos, bet tā vietā, lai risinātu reālu problēmu, satiksmes drošība tiek izmantota par izkārtni naudas iekasēšanai un mistiskai vidējā plūsmas ātruma samazināšanai taisnajos ceļa posmos.